Jānis Neimanis Juridisku kāzusu risināšanas tehnika
Juridisku kazusu risinašanas tehnika M. JUR. JĀNIS NEIMANIS Latvij...
707 downloads
4188 Views
1MB Size
Report
This content was uploaded by our users and we assume good faith they have the permission to share this book. If you own the copyright to this book and it is wrongfully on our website, we offer a simple DMCA procedure to remove your content from our site. Start by pressing the button below!
Report copyright / DMCA form
Jānis Neimanis Juridisku kāzusu risināšanas tehnika
Juridisku kazusu risinašanas tehnika M. JUR. JĀNIS NEIMANIS Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, zvērināts advokāts pie Rīgas apgabaltiesas
Rīga 2004
UDK 340.1 Ne 242 Neimanis Jānis. Juridisku kāzusu risināšanas tehnika. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004, 89 lpp.
© Jānis Neimanis, 2004 Darbs ir autortiesību objekts un aizsargāts ar Autortiesību likumu. Autora tiesību pārkāpšana, jo īpaši darba pavairošana, tulkošana, izplatīšana u.tml. bez autora piekrišanas, ir krimināli sodāma rīcība. Izdevējs: zvērināts advokāts Jānis Neimanis. Iespiests Viļānu tipogrāfijā „Renovata".
ISBN 9984-9770-1-3 4
Priekšvārds Ceļu pie lasītājiem uzsāk Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektora, zvērināta advokāta Jāņa Neimaņa grāmata "Juridisku kāzusu risināšanas tehnika". Grāmata ir veltīta nozīmīgai tēmai, kas Latvijā līdz šim aplūkota tikai nedaudzos tiesību literatūras avotos. Tiesisko problēmu un konfliktu risināšana ir jurista darba svarīga sastāvdaļa. Arī tiesību zinātņu studenti savu studiju ietvaros risina praktiskos uzdevumus jeb kāzusus, kas ietver no reālās dzīves ņemtus tiesiskos konfliktus vai izdomātus, bet praksē iespējamus strīdus gadījumus. Šādu kāzusu risināšanai gan praksē, gan tiesību studiju ietvaros ir vajadzīga metodiska, sistemātiska pieeja. Ja juridiska problēma tiek risināta haotiski un nemērķtiecīgi, tad rezultāts bieži ir kļūdains vai an atrisināšanai jāpatērē nevajadzīgi daudz laika. Pārzinot juridisku kāzusu risināšanas tehniku, tos ir iespējams nekļūdīgi atrisināt, sniedzot skaidru un konkrētu atbildi uz uzdoto problēmjautājumu. Jāņa Neimaņa grāmatā aprakstītie kāzusu risināšanas paņēmieni ir izstrādāti un pazīstami Vācijas jurisprudencē kā prasījumu metode. Šos pārbaudītos principus ir iespējams sekmīgi izmantot juridisku problēmu risināšanai ari citu kontinentālās Eiropas valstu tiesībās, tostarp Latvijā. Prasījumu metodei raksturīgs sistemātiskums pielietošanā, kā arī konkrētība un precizitāte juridiskās problēmas galīgā atrisinājuma noteikšanā. Jānim Neimanim ir izdevies prasījumu metodes principus, izmantojot konkrētus piemērus, iedzīvināt Latvijas tiesībās, sniedzot kāzusu risinājumus dažādās tiesību zinātnes apakšnozarēs. Grāmata aptver visus juridisku kāzusu risināšanas posmus, sākot no kāzusa teksta analīzes un beidzot ar kāzusa atrisinājuma noformēšanu. Jānis Neimanis ir izmantojis savas bagātīgās zināšanas tiesību teorijā un juridiskās metodes mācībā, lai uzskatāmi iztirzātu visus juridisko kāzusu risināšanas soļus. Autors ir teicami nodemonstrējis, ka, mērķtiecīgi piemērojot tiesību normas, un ar dzelžainu juridisku loģiku ir iespējams atrisināt jebkuru juridisku kāzusu. 5
Jānovēl autoram, lai viņš neapstājas pie sasniegtā, bet turpina attīstīt savas atziņas šis grāmatas turpmākajos izdevumos. Tas noderēs gan tiesību zinātņu studentiem, gan praktizējošiem juristiem, - visiem, kam domāta Jāņa Neimaņa grāmata.
Kaspars Balodis, asociētais profesors, LU Juridiskās fakultātes dekāns
6
Autora ievadvārdi Juridisku kāzusu risināšana ir jurisprudences studiju neatņemama sastāvdaļa. Papildus zināšanām konkrētajā tiesību jomā un metodiskajām zināšanām studentam ir jāpārvalda arī kāzusu risināšanas tehnika. Kāzusu risināšana atklāj studenta prasmi noteiktā laikā, kurš gan parasti studentu vidū tiek atzīts par pārāk īsu, balstoties tikai uz tiesību normām, pielietot savas teorētiskās zināšanas un ar pārliecinošu argumentatīvu spēku atrisināt praksē sastopamu juridisku problēmgadījumu. Latvijā līdz šim nav veltīta pienācīga uzmanība juridisku kāzusu risināšanas tehnikai. Tas ir traucējis studentiem pietiekami labi apgūt prasmi argumentatīvi sniegi kāzusa risinājumu, kas vēlāk atspoguļojas studenta praktiskajā darbā. Grāmata novērš informācijas trūkumu juridisku kāzusu risināšanas tehnikas jomā. Tā galvenokārt ir domāta tieslietu zinātņu studentiem, tomēr būs noderīga ari praktiķiem, jo juridisku kāzusu risināšana augstskolā būtiski neatšķiras no strīdus situāciju risināšanas praksē. Grāmatas pamatā ir manis paša piecu gadu darba pieredze, vadot seminārus Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem, un teorētiskās atziņas, kuras esmu smēlies no Vācijas tiesību zinātnieku darbiem, kuri bija man pieejami līdz 2004. gada jūlijam. Liels paldies Dr.jur. Kasparam Balodim par šā darba manuskripta pārskatīšanu, stud.jur. Andrai Rektiņai par palīdzību darba tapšanā un Aigai Ābelei - par literārajām korekcijām.
Rīgā, 2004. gada septembrī
Jānis Neimanis
7
Satura rādītājs Darbā
saīsināti
citētie
literatūras
avoti
11
Ievads. Juridiska kāzusa risināšanas pamalsoļi
15
1. solis: Kāzusa teksta analīze
16
2. solis: Kāzusa jautājuma noskaidrošana
22
3. solis: Prasījuma pamata meklēšana
26
4. solis: Prasījumu izslēdzošas tiesību normas meklēšana
29
5. solis: Piemērojamo tiesību normu pārbaude
31
6. solis: Juridiskais siloģisms un subsumcija
39
7. solis: Problēmpunktu noteikšana
44
8. solis: Rezultātu pārbaude
46
9. solis: Kāzusa strukturēšana un risinājuma attēlošana
47
10. solis: Kāzusa atrisinājuma noformēšana
55
Pielikumi A. Kāzusu risinājuma piemēri
59
B. Kāzusu risināšanas shēmas
66
C. Civillikumā minētie prasījumu pamati (prasījumu normas)
77
Literatūras
85
Jēdzienu
avotu rādītājs rādītājs
88
9
Darba saīsināti citetie literatūras avoti
Brandcnburg
B r a n d c n b u r g H.F. Die teleologische
Reduktion:
Grundlagen
der
und Erscheinunļļsformen
gungsunterschreitenden
im Privatrecht.
Brūhl
Gotlingcn: Schwartz, 1983, X, 83 S.
Briihl R. Die juristische Klausur,
ausle-
Gesetz.eseinschrankunfļ
Hciusarbeit
Fallbearbeitung
und Vortrag:
Arbeits-techniken,
in Rechtsmetodik,
Aujbauschemata,
Klausurbeispiele. 3., ncubearb. Aufl. Koln [u.a.ļ: Heymann, 1992, XXV, 303 S. Bydlinski
B y d l i n s k i F. Juristische
Methodenlehre
und
Rechtsbegrijf. 2., erg. Aufl. Wien [u.a.]: Springer, 1991, XV, 671 S. Canaris
C a n a r i s C . W . Die Feststellung
von Liicken
im
Gesetz. Berlin: Duncker & Humblot, 1964, 219 S.
Clages
C l a g e s H. Klausurenband
Kriminalistik:
und Technik der Fallbearbeitung.
Methodik
Heidelberg:
Kriminalistik-Verl., 1989, VIII, 127 S. Engisch
E n g i s c h K. Einfūhrung
in dus juristische
Denken.
9. Aufl. Stultgarl [u.a.]: Kohlhammer, 1997, 279 S. Haft
Haft F. Einfiihrung in das juristische
Lemen.
6.,vollig
ncu bearb. Aufl. Bielefcld: Giescking, 1997, 431 S. Kohler-Gehrig
Kohlcr-Gchrig E. Technik der Fallbearbeitung im Burgerlichen Recht. Miinchcn: Vahlen, 2000, 173 S.
Larenz
Larcnz K. Methodenlehre
der
Rechtswissenschaft.6.,
ncu bearb. Aufl., Berlin: Springer, 1991, XVIII, 494 S. 11
Larenz/Canaris
Larenz K., Canaris C.W. Methodenlehre der Rechtswissenschafi. 3., ncu bearbeitcte Auflagc,
Berlin, Heidclberg, Springer Verlag, 1995, XII, 325 S. Mayer-Maly
Mayer-Maly T. Einjuhrung in die Rechtswissenscha.fi. Berlin [u.aj: Springer, 1993,
VIII, 132 S. Nemitz
N e m i t z R. Die Schemata. Fallbearbeitung
Bd. I. Technik
- Būrgerliches
der
Recht,
Strafrecht,
Offentliches Recht. 2. Aufl. Giesen: Jur.
Studienhilfen, 1995,233 S. Pawlowski
Pawlowski H . M . Eiņfuhrun}> in die Methodenlehre jacher
ein Studienbuch
Rechtsphilosophie
und
Juristische
z.u den
Grundlagen-
Rechtstheorie.
Heidelberg: Mūller, 1986, XVI, 211 S. Riithers
Ruthers B. Rechtstheorie.
Munchen: Beck, 1999,
XXXIV, 566 S. Schmalz
S c h m a l z D . Methodenlehre
fiir das
juristische
Studium. 2., neu bearb. Aufl. Baden-Baden: Nomos, 1990, 245 S. Schwerdtfeger
Schwerdtfeger G. Offentliches Fallbearbeitunļļ:
Recht in der
Grundfallsystematik,
Methodik,
Fehlerquellen. 10., neu bearb. Aufl. Munchen: Beck, 1997, 397 S. Tettinger
Tettinger P. J. EinfUhrung Arbeitstechnik:
unter
in die
juristische
besonderer
Berūcksichti}ļun}>
offentlich-rechtlicher
Fragestellungen.
2., vollst. neubearb. Aufl.
Munchen: Beck, 1992, XIII, 239 S.
12
Trcder
T r e d e r L. Methoden Rechtsanvvendung:
und Technik eine
Einfuhrung mit Beispielen.
der
systematische
Heidelberg: Milller,
1998, XXIII, 309 S. Wank
Wank R. Die Auslegung von Gesetzen.
Koln
[u.a.]: Heymanns, 1997, XV, 126 S. Wemer
W e r n e r . O . Fālle mit Losungen fur Anfanger
Biirgerlichen
im
Recht. 9., uberarb. Aufl. Neuwied;
Kriftel; Berlin: Luchterhand, 1997, 188 S. Zippelius
Zippelius R. Juristische Methodenlehre.
8. Aufl.
Munchen: Beck, 2003, X, 120 S.
13
Ievads. Juridiska kāzusa risināšanas pamatsoļi 1
Juridiska kāzusa atrisinājuma kā juridiskā darba mērķa sasniegšana ir atkarīga no vairāku priekšnoteikumu izpildījuma: 1) lietas faktiskā sastāva pareizas un pilnīgas izpratnes; 2) kāzusā uzdotā jautājuma pareizas izpratnes; 3) atbilstošas tiesību normas atrašanas un pārbaudes; 4) visu par svarīgiem atzīto tiesību jautājumu pārbaudes; 5) pārliecinošas tiesību normu iztulkošanas un pareizas subsumcijas; 6) rezultātu pirms- un pēcpārbaudes; 7) darba strukturēšanas un risinājuma attēlošanas. 1 Tikai izpildot visus iepriekšminētos metodoloģiskos soļus, var atrisināt juridisku kāzusu, sasniedzot skaidru un konkrētu risinājuma rezultātu.
' Līdzīgi: Briihl, S. 108; Tcttinger, S. 80 15
1. solis: Kazusa teksta analīze 2
Studenta pirmais darbs, saņemot kāzusu, ir to rūpīgi izlasīt. Tas šķiet pašsaprotami, taču studentu kļūdas rāda, ka šāda norāde nav lieka. Pieredzējuši pasniedzēji iesaka kāzusu izlasīt vairākas reizes, pēc iespējas paturēt risināmo kāzusu atmiņā un neaizmirst par sīkumiem, jo parasti nozīme ir katram kāzusā iekļautajam teikumam. 2 Pirmoreiz lasot kāzusa tekstu, studentam ir jāfiksē, par ko ir kāzuss (kurā tiesību nozarē).'Otrreiz pārlasot kāzusa tekstu, tas jāskata no kāzusā minēto personu dažādajiem viedokļiem, piemēram, civiltiesību kāzusā tas, kā notikumus uzlūko pircējs un kā pārdevējs. Te veidosies jau pirmās pārdomas par argumentācijas punktiem, kurus vēlāk varēs analizēt sīkāk. Trešoreiz pārlasot kāzusu, tā tekstu var sadalīt iespējamos (vēlāk tas tiks pārbaudīts) tiesiski nozīmīgos punktos. 4 Tieši ar kāzusa un uzdoto jautājumu izlasīšanu sākas pirmais svarīgais kāzusa atrisināšanas solis. Pamanīt sīkumus, piemēram, datumus, personas u.c.l
3
Pareiza kāzusa risinājuma priekšnoteikums ir lietas apstākļu noskaidrošana tieši no faktu viedokļa. Risinājums būs kļūdains, ja lietas apstākļi ir noskaidroti nepareizi vai nepilnīgi. Tādēļ kāzusa risinājumam ir jāsākas ar centieniem pēc pareizas un pilnīgas lietas apstākļu noskaidrošanas. 5 Kāzusu izlasīt ļoti rūpīgi! Nesteigties ar ķeršanos pie kāzusa atrisinājuma rakstīšanas!
4
:
Daudzu kāzusa risināšanas kļūdu pamatā ir tieši kāzusa tekstā minēto lietas apstākļu nepilnīga noskaidrošana, jo tas kopumā noved pie kļūdainas tiesību normas izvēles vai pie nepareizas tās piemērošanas.
Treder, S. 266; Schmalz, Rn. 370; Briihl, S. 108; Nemitz, S. 9; Teltingcr. S. 84; Kohler-Gchrig, S. 15; Schwerdtfeger, Rn. 774. 775 1 Briihl, S. 109 4 Briihl, S. 109; Nemitz, S. 9 5 Briihl, S. 108; Teltinger, S. 81; Haft, S. 395 16
Nereti pasniedzēji piedāvā studentiem kāzusus, kuru lietas apstākļu aprakstos studenti atpazīst "Latvijas Vēstnesī", Augstākās tiesas Senāta vai apgabaltiesu spriedumu krājumos publicētās tiesu spriedumu faktu konstatējošās daļas. Ja students atceras šā tiesas sprieduma rezolutivo daļu, tad kāzusa risinājuma rezultāts šķietami "ir rokā". Taču te pastāv ļoti liela bīstamība, kas var novest pie kāzusa nepareiza atrisinājuma, jo pasniedzējs var grozīt būtiskus lietas apstākļus. 6 Tādēļ studentam jebkurā gadījumā ir rūpīgi jāizlasa kāzusa teksts, pretējā gadījumā students risinās pavisam citu kāzusu, nekā to ir devis pasniedzējs. (AsMitoBSKS ito "pazibamiem"
kāzastem/
5
K l / u s a teksts parasti objektīvi ataino faktisko gadījumu. 7 Kāzusā minētie fakti jāuzskata par zināmiem, pierādītiem un izsmeļošiem. Tas atšķir studentu no praktiķa - tiesību piemērotāja (tiesneša, valsts pārvaldes darbinieka), kuram bieži ir grūtības pilnīgi un ticami noskaidrot lietas faktiskos apstākļus.
6
Lasot kāzusu. studentam būtu jāvadās no tā, ka kāzusa tekstā nav neviena lieka vai nejauša vārda. 1 Lietas apstākļu analīzes gaitā un darbā ar tiesību normu atklāsies, ka daži kāzusā minētie notikumi var ari nebūt juridiski nozīmīgi, jo tic ietverti tikai tādēļ, lai students uzrādītu savas prasmes atšķirt lietas būtiskos apstākļus no nesvarīgajiem. A nodod B īpašumā grāmato. C viņam to nozog. Nav zināms, vai A bija nepilngadīgs, garīgi slims vai vesels. Šo jauUījumu kāzusā var droši atstāt neaplūkotu. Priekšnosacījums zādzībai ir svešas lietas nolaupīšana. Grāmata ir C sveša lieta, ja tā šinī gadījumā nepieder Cunja tā nav bezsaimnieka manta. Vai īptišnieks bija A vai B. tam galu galā nav nozīmes. Pietiek vienīgi ar konstatējumu. ka viens no viņiem jebkurā gadījumā būs bijis grāmatas īpašnieks.
6
Clages. S. 10; Kohler-Gehrig, S. 16 * Schwcrdtfeger. Rn. 777 1 Trcder, S. 267 17
7
Studentu vidū var atrast ari tendenci dotos lielas apstākļus izprast atšķirīgi. Pamanāma ari vēlme un uzdrīkstēšanās doto faktisko apstākļu izklāstu papildināt ar risinātājam vajadzīgiem apstākļiem, lai tā pamatotu šķietami pareizi izvēlēto risinājuma ceļu. Students ir saistīts ar lietas apstākļu izklāstā minētajiem faktiem, un tas nedrīkst kāzusa tekstu sagrozīt (manipulēt) vai apiet kādu problēmu. 9 Kāzusu nesagrozīt!
8
Par pilnīgu uzskatāms arī tāds kāzusa teksts, kurā nav iekļautas pašas par sevi saprotamas lietas (šķietami nepilnīgs kāzuss). Te jāpieņem, ka kāzusā nav noviržu no "parastas" situācijas.1"
9
Tomēr kāzusa teksts var būt patiešām arī nepilnīgs, ja pasniedzējs ir kļūdījies tā izstrādē, piemēram, neiekļaujot kāzusa atrisināšanai nepieciešamu informāciju. Šādā gadījumā studentam ir jājautā personai, kura seko līdzi kāzusa risināšanai auditorijā, un jāseko viņas sniegtajai informācijai. Ja šī persona nevar atbildēt uz uzdoto jautājumu, studentam lēmums ir jāpieņem pašam. Students nav tiesīgs pārtraukt kāzusa risināšanu, atsaucoties uz nepilnību kāzusa tekstā (t.s. studentu juridiskās obstrukcijas aizliegums © ) . Studentam kāzusa teksta nepilnība jānovērš, ievērojot kāzusa "ratio", t.i., jāizvēlas tāds lēmums, kas vistuvāk atbilst kāzusā iekļautajai situācijai." Studentam kāzusā minētie lietas apstākļi, vadoties no to kopsakara un paša pieredzes, ir jāiztulko. 12 Šāda rīcība nevar tikt nosodīta, jo šī ir bijusi kāzusa sastādītāju vaina. Kāzusa risinājumā studentam ir jāiekļauj skaidra norāde par veikto papildinājumu. "No kāzusa būtības neizriet, vai /../; pieņemts, ka [..J; no tā izriet, ka [..]".
risinot
kāzusu,
tiek
'' Treder, S. 267; Schmalz, Rn. 372; Nemitz, S. 12; Tettinger, S. 82, 83; Kohler-Gehrig, S. 15 Tcltinger, S. 98 " Treder, S. 267, 268; Nemitz, S. 12 12 Schmalz, Rn.159; Nemitz, S.12; Schwerdtfeger. Rn. 812 18
10
N e p a m a t o t i p i e ņ ē m u m i n a v p i e ļ a u j a m i . Tas īpaši attiecas uz poz i t ī v i e m p i e ņ ē m u m i e m : kas k ā z u s a tekstā n a v m i n ē t s - tas t o m ē r ir noticis." Pieņēmums - "var pieņemt, ka A ir rīkojies nelabticīgi". Civiltiesību kāzusos bieti netiek minēts, vai lietas valdītājs ir bijis labā vai (aunā ticībā. Tādējādi students raksta: "No Civillikuma 918. panta izriet, ka valdītāja labā ticība tiek prezumēta, tādēļ arī šajā gadījumā būtu jāuzskata, ka valdītājs bijis labā ticībā ". Tas būtu pareizi tikai tādā gadījumā, ja kāzusā nebūtu nekādu pieturas punktu, kas norādītu uz labo vai ļauno ticību. Te ir jāizvērtē lietas apstākļi. Tādējādi var atrast pieturas punktus, kas ļautu secināt par valdītāja labo vai ļauno ticību. I z ņ ē m u m s n o šā n o t e i k u m a pastāv g a d ī j u m o s , k a d p i e ņ ē m u m s tiek izdarīts p a r k ā d u lietas apstākļu f o r m ā l u aspektu. 1 4 Tas i e s p ē j a m s tikai tad, j a k ā z u s a tekstā šāds f o r m ā l s a s p e k t s nav p i e m i n ē t s vai n a v s a p r o t a m s n o k ā z u s a teksta k o p s a k a r a . Pieņēmums - "var pieņemt, ka sūdzība tiesā ir iesniegta termiņā". Administratīvo tiesību kāzusos reti kad ir atrodamas norādes par to, vai iestāde ./ ievērojusi ar likumu noteikto lēmuma pieņemšanas formu. Tādos gadījumos var pieņemt, ka noteiktā forma ir ievērota. Tas pats attiecas uz tādām formālām prasībām, kā, piemēram, uz procesuālajiem noteikumiem un ziņu (piemēram, saistību tiesību kāzusos - ofertes vai akcepta) nodošanu. Civiltiesību kāzusos parasti īpaši neuzsver, vai darījuma dalībniekiem ir tiesībspēja un rīcībspēja. Tad kāzusa risinātājs nevar pieņemt, ka darījuma dalībniekiem noteikti tās trūkst. Tāpat nenorāda, vai strīdus pamatā esošais līgums pagātnē ir ticis noslēgts tiesiski. Tādā gadījumā kāzusa risinātājs nevar pieņemt, ka vispār pats līgums nav spēkā un atteikties analizēt pušu savstarpējos prasījumus.
" S c h m a l z , Rn. 159 14
Schmalz, Rn. 374; Nemitz. S. 13 19
Protams, ka ir vajadzīga ari piesardzība. Iespējams, ka kāzusu sastādītājs vēlas sagaidīt noteiktas konsekvences risinājumā tieši no šim formas nepilnībām vai trūkumiem. Tādos gadījumos gan kāzusos ir atrodamas skaidras norādes. Piemēram, ja kāzusā ir jautājums par pirkuma līguma nostiprināšanu zemesgrāmatā, tad tā ir pietiekama norāde uz to. ka kāzusa risinātājam ir jāpievērš uzmanība nepilnībām līguma formā.
11
Pamatā tomēr studentam ir jāizdara negatīvi pieņēmumi par tiem būtiskajiem faktiem, kas kāzusa tekstā nav minēti: kas kāzusa tekstā nav minēts - tas nav noticis.15 Parādnieks cedē savu parādu trešajai personai, bet par kreditora piekrišanu kāzusa tekstā nav minēts. Šādā gadījumā jāuzskata. ka kreditora piekrišana nav saņemta.
12
Visos gadījumos, kad pastāv neskaidrības, vai izdarīt pozitīvu vai negatīvu pieņēmumu, jāvadās no kāzusa teksta un tā kopsakara interpretācijas. Protams, labākā iespēja ir pārjautāt neskaidro aspektu pasniedzējam. Neizdarīt nepamatotus
13
pieņēmumus!
Kāzusa tekstā tiek minētas ari tiesību normas. Studentam šīs norādes nav saistošas, jo, risinot kāzusu, tas vadās no principa kā tiesnesis „Da mihi facta
dabo tibi ius" ( " D o d m a n f a k t u s u n es tev
došu tiesības")- Studentam lietas apstākļu izklāstā ir svarīgi tikai "facta", nevis „ius".16 Studenta uzdevums ir patstāvīgi sameklēt, pārbaudīt un piemērot pareizās tiesību normas. Tomēr pilnīgi neņemt vērā kāzusā minētās tiesību normas arī nevajadzētu, jo ar tiesību normu cilātiem kāzusa sastādītājs nereti vēlas norādīt uz nezināmiem, bet atrisinājumam svarīgiem noteikumiem.
Schmalz, Rn. 374; Nemitz. S. 12 Schmalz, Rn. 377; Tettinger, S. 90
14
Kāzusa tekstā var būt doti dalībnieku paskaidrojumi. Dalībnieku paskaidrojumi par faktiem ir pieņemami kā pareizi, ja vien pretējais neizriet no kāzusa teksta vai ja šie paskaidrojumi ir savstarpēji pretrunīgi.17 Dalībnieku viedokļi par tiesību normu piemērošanas jautājumiem nav saistoši.1" Pat zīmīgi, ka nereti kāzusā minētie dalībnieku viedokļi, piemēram, par tiesību normas iztulkojumu, vēlāk izrādās kļūdaini. Tomēr šos viedokļus var izmantot kā sākumu izpētes darbam vai kā norādes uz problēmpunktiem kāzusā. Svarīgi tikai fakti!
15 Nereti kāzusu palīdz labāk izprast tā attēlojums shematiski, nevis pasvītrojumi kāzusa tekstā." Shematisks uzmetums sekmē kāzusa risinājuma problēmpunktu fiksēšanu un ātrāku risinājuma gaitu. Tāpat kāzusa shematiska attēlošana palīdz noskaidrot kāda kāzusa teksti teikuma vai vārda nozīmi. Skices izmantošana noteikti ieteicama sarežģītu kāzusu risināšanā, jo prātā paturētas kāzusa detaļas var būt neprecīzas vai kļūdainas. 16 Risinājuma skici var veidot dažādi: civiltiesību kāzusos, kuros ir vairāki dalībnieki, shematiski attēlo šo personu tiesiskās attiecības; krimināltiesību kāzusos palīdz orientēties notikumu sarindošana hronoloģiskā secībā (tas attiecas arī uz īpašuma tiesību strīdiem). 20 Skice nav obligāti jāattēlo grafiski. To var veikt ari tekstuāli, sarindojot pieturas (vai kopsavilkuma) punktus numurētā secībā. Skice nav kāzusa galīgais atrisinājums, tādēļ to neiesniedz pasniedzējam vērtēšanai. Izmantojiet shematiskus uzmetumus!
17
Schmalz, Rn. 378; Nemitz. S. 10; Tettinger, S. 91 Schmalz, Rn. 379; Nemitz, S. 10; Tettinger, S. 91; Kohler-Gehrig, S. 16 19 Treder, S. 267; Schmalz, Rn. 366 un turpm.; Nemitz, S. 11; Tettinger, S. 90; Haft, S. 396 20 Briihl, S. 111, 112; Tettinger. S. 89 18
21
2. solis: Kāzusa jautājuma noskaidrošana 17
Kāzusa teksta izklāsts parasti beidzas ar vienu vai vairākiem jautājumiem. :< Pareiza atbilde uz šiem jautājumiem ir kāzusa risināšanas mērķis." No kāzusa jautājuma izriet kāzusa risināšanas stils, metode un apjoms. Parasti kāzusa risināšanas 1. un 2. solis notiek vienlaicīgi, jo jautājuma pareiza izpratne nav atraujama no kāzusa teksta un tajā aprakstītajiem faktiem. Kāzusa jautājumu daudzveidība: 1) Vai ļiersona A var prasīt zaudējumu atlīdzību no personas B? 2) Vai darbinieka C atlaišana no darba ir tiesiska ? 3) Vai personas D apsūdzība ir pamatota ? 4) Vai iestādes E izdotais lēmums ir tiesisks? 5) Kāds ir tiesiskais stāvoklis ? 6) Analizējiet pušu tiesības un pienākumus!
18 Atsevišķos jautājumos var jau būt dota skaidra norāde uz pārbaudes saturu. Sūdzība, prasība, pieteikums, administratīvais
19
akts.
Atkarībā no jautājuma mērķa un plašuma izdalāmi vairāki jautājumu tipi: 1) Studentam ir kā pirmajam jāpieņem lēmums par kāzusā minēto lietu. Kā izšķirams strīds starp personu A un iestādi E? atbilstošu iestādes E lēmumu!
Sagatavojiet
Šeit tiek prasīta gan lietas apstakļu (formālo un materiālo priekšnoteikumu) pārbaude, gan arī paša lēmuma (vai lemjošās daļas) sagatavošana. 2) Studentam ir jāpārbauda veiktās darbības/bezdarbības vai nolēmuma tiesiskums. 31
Trcder, S. 268; Kohler-Gehrig, S. 17 " Schmalz, Rn. 381
22
Vai iestādes E lēmums ir tiesisks ?
Ari te ir jāpārbauda formālie un materiālie tiesiskuma priekšnoteikumi, kā ari ne tikai jānosauc pareizais lēmums, bet ari jāpārbauda jau veiktās darbības. Kāzusa jautājums vai kāzusa teksts var ierobežot pārbaudāmo jautājumu loku, piemēram, izslēdzot no tā formālos tiesiskuma priekšnoteikumus. 3) Studentam ir jāpārbauda esošas prasības vai sūdzības pieļaujamība un tiesiskums. Vai personas A iesniegtā sūdzība ir pie (aujama un pamatota?
4) vStudentam ir jāpārbauda gan prasības vai sūdzības pieļaujamība un tiesiskums, gan ari jādod juridiskās problēmas atrisinājums pēc būtības. 23 Vai personas A iesniegtā sūdzība tiesā par iestādes E lēmumu ir piekritīga un pamatota? Sastādiet nolēmumu!
23 24
20
Lielākoties kāzusa galvenā juridiskā problēma ir tajā tiesību jomā, kuru students apgūst (piemēram, civiltiesības, administratīvās tiesības, krimināltiesības, procesuālās tiesības). Piemēram, kāzusa mērķis civiltiesībās ir sniegt atbildi tiesnesim, vai prasītāja prasība ir pamatota, bet krimināltiesībās - vai prokuroram ir pamats apsūdzēt personu. Administratīvajās tiesībās kāzusa mērķis ir sniegt atbildi administratīvajam tiesnesim, vai iestādes rīcība vai administratīvais akts ir bijis tiesisks un vai personai būs sekmes cīņā ar iestādi. Tomēr visus kāzusu veidus vieno kas kopīgs - kāzusa atrisinājumā tiek gaidīts no studenta praktisks priekšlikums, kā risināt konkrēto juridisko jautājumu. 24
21
Atbildot uz kāzusa jautājumu, studentam ir jāataino visas tiesiskās attiecības un iespējamie prasījumi uzdotā jautājuma ietvaros.
Briihl, S. 116, 117 Briihl, S. 118; Nemitz, S. 5 23
Studentam ir jāpārbauda tikai tas, ko ar savu jautājumu gribējis uzzināt jautājumu uzdevējs/- Pretējā gadījumā students veiks lieku darbu. Nereti studenti pārccnšas un paplašina uzdoto jautājumu vai, kas ir vēl ļaunāk, - to sagroza::is Krimināltiesību kāzusos jāpārbauda tikai tā noziedzīga nodarījuma subjekta rīcība, kuru kāzusa sastādītājs vēlas, lai students analizētu. Civiltiesību kāzusos pastāv draudi, ka tiks analizētas visas saistību tiesību attiecības, kaut arī kāzusā ir jautāts vienīgi, vai persona A no personas B var prasīt mantas atdošanu. Diskusija par zaudējumu atlīdzību naudā šinī situācijā būtu lieka. Administratīvo tiesību kāzusos parasti jautā, vai kāda iestādes darbība ir bijusi tiesiska, tādēļ te nav jāanalizē privātpersonas sūdzības iesniegšanas procesuālie aspekti.
No precīzas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir atkarīgs kāzusa novērtējums! 22
Studentam ir jāpārbauda, vai kāzusa jautājums nesastāv no vairākām daļām. Vienā jautājumā var būt formulētas pat divas vai vairākas juridiskas problēmas. Jo abstraktāks un plašāks ir jautājums, jo komplicētāka ir atbilde uz to. Abstrakti jautājumi: "kāds ir tiesiskais stāvoklis?", "analizējiet pušu tiesības un pienākumus!". Abstraktu jautājumu var pārformulēt šādi: "kas no kā ko vēlas uz kāda pamata?" (civiltiesībās).
Šādus jautājumus ir pieļaujams sadalīt daļās līdz atrodams prasījuma pamats. Atbildi uz vienu jautājumu var sadalīt daļās, vadoties pēc šādiem kritērijiem: 1) lietas apstākļu blokiem; Krimināltiesībās: personai atņemšana; spēka pielietošana
25
Briihl, S. 115; Nemitz, S. 15; Werner, S. 4
26
Briihl, S. 115; Nemitz, S. 4; Tettinger. S. 105
24
A piederošas pret personu A.
automašīnas
2) personām; Civiltiesībās: prasījumi starp personām A un B; prasījumi starp personām A un C; prasījumi starp personām B un C. Šeit var uzdot ari jautājumu: kas. no kā. ko prasa ? Krimināltiesībās: personas A kriminālatbildība; personas B kriminālatbildība. 3) tiesiskajām sekām.27 Prasījums par līguma izpildi: prasījums par zaudējumu atlīdzību. 23 Atbildes uz vairākiem kāzusa jautājumiem ir jāsniedz, ievērojot to uzdošanas secību. Tikai pietiekami nozīmīgos gadījumos var atk ipties no jautājumu secības. 3 Atbildot uz atsevišķu jautājumu, nav pieļaujams pāriet pie nākamā jautājuma atbildēšanas, ja nav sniegta pamatota un pilnīga atbilde uz pirmo. Jautājuma pārbaudes secības noteikšanā lielu nozīmi sniedz shēmas, kurās attēlota pārbaudes programma (skat. piemērus B. pielikumā). Civiltiesību kāzusu risināt praksē palīdz prasījumu metode.29 Atbildot, ievērojiet jautājumu uzdošanas secību!
21
Schmalz, Rn.388 un turpm.; Nemitz. S. 17. 18 Schmalz, Rn. 385; Tettinger. S. 106; Kohler-Gehrig, S. 18 ^ Tuvāk par prasījumu metodi skat. Nīcgalis A. Prasījumu metode. Metodisks līdzeklis juridisku problēmu risināšimai. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 37 lpp. 25
3. solis: Prasījuma pamata meklešana 24
Pēc tam, kad ir noskaidroti kāzusā minētie faktiskie apstākļi un uzdotie jautājumi, ir jāatrod tiesību norma, uz kuras pamala izšķirams kāzusā minētais gadījums un sniedzama atbilde uz kāzusa jautājumu. M
25
Šeit studentam jāizmanto zināšanas par tiesību normu veidiem (pilnas normas, nepilnas normas, prasījuma pamata normas, prasījuma pastāvēšanu izslēdzošās normas) un tiesību normas uzbūvi (tiesiskais sastāvs, tiesiskās sekas)."
26
Tiesību normu apzināšanas solis ir jāveic pēc iespējas plašāks. Meklējumu lokā ietilpst visas tās tiesību normas, kuru tiesiskās sekas varētu būt nozīmīgas kāzusa jautājuma izpratnē un kuru tiesisko sastāvu pazīmes varētu īstenoties kāzusā minētajā gadījumā." Tomēr, meklējot kāzusa atrisinājumam svarīgās tiesību normas, nedrīkst aprobežoties tikai ar prasījuma pamatā esošo normu. Jau apkopošanas fāzē jāmeklē ari tiesību normas, uz kurām var pamatoties iespējamie iebildumi un ierunas. Studentam vajadzētu arī atturēties no pārsteidzīgi ātras kādas tiesību normas atmešanas." Iespējams, ka tā var veidot sistēmu ar tieši nepieciešamo tiesību normu.
27
Meklējams ir prasījuma pamats. Prasījuma pamats ir tiesību norma, kuras tiesiskās sekas sniedz tiešu atbildi uz kāzusā m i n ē t o prasījumu. 34 Vai persona A var atsaukt dāvinājumu personai
B?
Prasījuma
pamatā būs Civillikuma 1919. pants, ja persona B ir bijusi rupji 30
Schmalz, Rn. 414; Briihl, S. 120 Skat. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004, 45. - 59. lpp. 3 " Treder, S. 271; Briihl, S. 120; Nemitz, S. 21; Tettinger, S. 113 " Briihl, S. 120 34 Vācu literatūrā prasījuma pamata normu sauc ari par atbildes normu (Antwortnorm), jo tā sniedz atbildi uz uzdoto jautājumu. Skat. Treder, S. 271; Nemitz, S. 25; Wcmer, S. 4 26 31
nepateicīga. Tālāk pārbaudāmi rupjas nepateicības iestāšanās priekšnoteikumi. Prasījuma pamatā būs Civillikuma 1922. pants, ja personas A izdarītais dāvinājums personai B ir bijis tik liels, ka personas A neatraidāmajiem mantiniekiem neatliek viņu neatņemamās daļas. Tālāk pārbaudāms, vai personai A vispār ir neatraidāmie mantinieki, kāds ir dāvinājuma lielums u.c. apstāk(i, kas no Civillikuma viedokļa ir svarīgi.
Meklējama ir tiesību norma, kuras tiesiskās sekas sniedz atbildi uz uzdoto jautājumu! 28 Tiesību normas meklējumu plašums atkarībā no tiesību nozares ir dažāds. Tiesības veido ļoti liels tiesību normu bloks, kurš ir izkaisīts neskaitāmos likumos, Ministru kabineta noteikumos, pašvaldību saistošajos noteikumos u.c. Lai atrastu nepieciešamo tiesību normu, vispirms noskaidrojama tiesību nozare. Tādējādi var ierobežot normas meklējumus vienas nozares ietvaros; tālāk apskatot jau konkrētus galvenos nozares likumus un tad - uz šo likumu pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus vai pašvaldību saistošos noteikumus. 29 Civiltiesību kāzusos, ja viena persona no otras kaut ko vēlas prasīt (piemēram, zaudējumu atlīdzību, pirkuma līguma izpildi), tad jāatrod tāda tiesību norma, kuras tiesiskās sekas abstrakti paredz to, ko kāzusā personas vēlas sasniegt. Ja norma paredz citas tiesiskās sekas, tā nav jāpārbauda. Ja saistībā ar pirkuma līgumu tiek prasīta zaudējumu atlīdzība, prasījuma pamats nevar būt Civillikuma 2002. pants, jo šī tiesību norma neparedz zaudējumu atlīdzības sekas. Prasījuma pamats varētu būt, piemēram, 2030. pants, ja pārdevējs pirkto lietu nenodod pircējam. Šāda prasība var pastāvēt, ja ir noslēgts pirkuma līgums. Tādēļ šinī gadījumā sastāva pazīmes pārbauda tikai, ja apstiprinās pirkuma līguma noslēgšanas fakts.
30
Administratīvo pārkāpumu vai krimināltiesībās ir samērā viegli atrast kāzusa atrisinājumam būtiskās tiesību normas, jo šādu normu piedāvājums ir šauri ierobežots." Administratīvo pārkāpumu un arī
" Briihl. S. 122 27
krimināltiesībās pārbaudāmās prasījuma pamala normas atrašana notiek nedaudz citādāk nekā civiltiesībās. Ja kāzusā liek jautāts, vai personai var uzlikt naudas sodu, gandrīz visos attiecīgā likuma speciālās daļas pantos kā tiesiskās sekas būs paredzēts administratīvais naudas sods (krimināltiesībās - kriminālsods). Tātad pareizo prasījuma pamatu nevar atrast ar tiesisko seku palīdzību. Analogi vērā var neņemt arī attiecīgās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (vai Krimināllikuma) vispārīgās daļas normas, j o tajās iekļautas cita veida tiesiskās sekas (piemēram, nepieciešamās aizsardzības gadījumā veiktās darbības netiek uzskatītas par prettiesiskām). Pareizo prasījuma pamatu tātad var atrast tikai ar iepriekšējās subsumcijas palīdzību. 31
Administratīvajās tiesībās situācija kāzusu risināšanā atkal ir nedaudz citādāka. Šeit risinājuma sākumā nav jānorāda prasījuma pamats. Risinājuma sākumā abstrakti jānosauc visi nosacījumi, kuriem jāizpildās, lai varētu atbildēt uzdoto jautājumu. Jautājumu "Vai A sūdzība tiks apmierināta?" jāatbild šādi: "A sūdzība varētu tikt apmierināta, ja tā būtu pieļaujama un pamatota." Tālāk jāpārbauda šo divu kritēriju esamība. Jautājums, vai konkrēts rīkojums ir bijis prettiesisks, jāatbild šādi: "Rīkojums būtu prettiesisks, ja būtu pārkāpts likumības princips." Un tālāk atkal jāveic konkrēto kritēriju pārbaude. 36
32
Konstitucionālajās tiesībās pastāv specifiska problēma, jo meklējamā tiesību norma ir viens Satversmes pants vai tā teikums, vai abstrakts tiesību princips, kurš izsecināms no vairākām Satversmes normām.
Treder, S. 274
4. solis: Prasījumu izslēdzošas tiesību normas meklēšana 33 Atrastais prasījuma pamats (tiesību norma) ir piemērojams kāzusa atrisinājumam tikai tad, ja nepastāv prasījumu izslēdzošas tiesību normas. Daudzi studenti šo soli izlaiž, bet ķeras jau pie kāzusa risinājuma galīgās noformēšanas. Tas beidzas ar to, ka pēc ilgas apstrādes izrādās, ka uz konkrēto lietu vajadzēja palūkoties no gluži citas puses vai vismaz sākotnējais kāzusa risinājums vēlāko atziņu gaismā izrādījies nepareizs vai nevajadzīgs." Tādējādi kāzusa risinājuma noformējumā parādās daudzi svītrojumi un papildinājumi. Atrastās prasījuma normas tiesisko seku iestāšanos var ietekmēt prasījumu izslēdzošas normas. Tās ir jāpārbauda! 34 Prasījuma izslēdzoša norma ir tiesību norma, kura ietekmē prasījuma pamatā esošajā normā minēto tiesisko seku iestāšanos. Atkarībā no prasījuma izslēdzošās normas ietekmes uz prasījuma pamatā esošās normas tiesiskajām sekām izdala trīs veidu prasījumu izslēdzošas normas: 1) prasījuma tiesību īstenošanu kavējoša norma; 2) prasījuma tiesības iznīcinoša (noliedzoša) norma; 3) norma, kas nepieļauj prasījuma pamatā norādīto tiesisko seku iestāšanos.1* 35 Prasījuma tiesību īstenošanu kavējoša norma ir tiesību norma, uz kuras pamata atbildētājs var aizkavēt prasītāja prasību un šādas prasījuma tiesības kavējošas normas tiesiskā sastāva realizēšanās gadījumā prasītāja prasījums nebūtu pieļaujams jau no paša sāku-
17
Briihl, S. 123 " Vācu tiesību literatūrā šādas tiesību normas sauc par pretnormām (Gegennormen), jo tās nostājas pret prasījuma īstenošanu. Skat. Treder, S. 19; Kohler-Gehrig, S. 29 Treder, S. 19; Nemitz, S. 27 29
Atbildētājs A iebilst, ka līgums ir pretrunā labiem Civillikuma 1415. pants tātad ir prasījuma tiesību kavējoša norma. 36
tikumiem. īstenošanu
P r a s ī j u m a tiesību ī s t e n o š a n u i z n ī c i n o š a n o r m a ir t i e s ī b u n o r m a , uz k u r a s p a m a t a a t b i l d ē t ā j s var novērst p r a s ī t ā j a p r a s ī b u , lai gan sākotnēji p r a s ī j u m a p a m a t a n o r m a s tiesiskais s a s t ā v s b i j a reali- ••
zejies.
40
Ja persona A, noslēdzot pirkuma līgumu, ir maldījusies, šis fakts sākotnēji līguma spēkā esamību neskar. Tas nozīmē, ka pārdevējam saskaņā ar Civillikuma 2033. pantu pret A ir prasības tiesība par pirkuma maksu. Bet šo prasību pircējs vēlāk var iznīcināt. Civillikuma 1445. pants paredz: "Svarīga maldība (1444. p.) iznīcina visu darījuma spēku, jo jāpieņem, ka tas, kas tā maldījies, nav nemaz devis darījumam savu piekrišanu un darījums tātad nemaz nav noticis." Civillikuma 1445. pants tātad ir prasījuma tiesību īstenošanu iznīcinoša norma. Bez tam attiecībā uz sastāva pazīmi "svarīga maldība" var nākties apskatīt arī, piemēram, Civillikunm 1451., 1453. panta 2. lei! imu. 37
N o r m a , kas nepieļauj prasījuma p a m a t a n o r m a s
tiesisko
seku
iestāšanos, ir tiesību norma, kas piešķir atbildētājam atteikties izpildīt prasītāja prasību, lai gan prasītāja prasība ir pamatota uz spēkā esošu un piemērojamu prasījuma normu (prasījuma pamatu). 4 1 Civillikuma 1910. pants: "Ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Tādēļ noilgušu prasījumu nevar izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam." 38
P r a s ī j u m u izslēdzoša tiesību n o r m a ir m e k l ē j a m a u n p ā r b a u d ā m a p ē c t a m , kad students ir atradis un p ā r b a u d ī j i s p r a s ī j u m a n o r m u ( p r a s ī j u m a pamatu). 4 2
Treder, S. 19; Nemitz, S. 28 Treder, S. 19; Nemitz, S. 27 Schmalz, Rn. 445
5. solis: Piemērojamo tiesību normu pārbaude 39
Atrasto tiesību normu piemērošanas iespējas ir jāpārbauda. Vispirms studentam ir jānoskaidro, vai tiesību norma ir spēkā esoša un atbilstoša konstitūcijai. Nereti students jau ķeras pie tiesību normas iztulkošanas, neskatoties uz to, ka tiesību norma nemaz nav spēkā, jo nav bijusi izsludināta likumos noteiktajā kārtībā. Tiesību normas konstitucionalitātes pārbaude ir cieši saistīta'ar tiesību normas satura noskaidrošanu. Brīdī, kad noskaidrots tiesību normas saturs (veikts tiesību normas iztulkojums), var atklāties, ka tiesību norma ir pretrunā ar citu tiesību normu (pastāv tiesību normu kolīzija) vai ari, ka tiesību normas neregulē kāzusā minēto gadījumu (pastāv robs). Tikai tad, kad veikts rūpīgs darbs ar eventuāli piemērojamām tiesību normām, var domāt par galīgo atrisinājumu.
1. Tiesību normas konstitucionalitātes pārbaude 40
Tiesību normas pēc sava juridiskā spēka izkārtojas piramīdā, kuras augšgalā atrodas augstākā juridiskā spēka tiesību norma, bet pārējās izriet no tās. 4 ' Ja zemāka juridiskā spēka tiesību norma nonāk pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normu, zemāka juridiskā spēka tiesību norma nav spēkā (nav piemērojama). Ar augstāko juridisko spēku ir apveltītas Satversmes normas, tādēļ studentam, risinot kāzusu, jāvērtē, vai eventuāli piemērojamās likumu. Ministru kabineta vai pašvaldību izdotās tiesību normas atbilst Satversmei - vai tās ir piemērojamas. Te slēpjas zināmas grūtības, jo Satversmes normas ir apveltītas ar ļoti augstu abstrakcijas pakāpi.
41
Ja studentam šķiet, ka kāda zemāka juridiskā spēka tiesību norma ir pretrunā ar Satversmi, tad tā ir jāpārbauda pēc tiesību normu konstitucionalitātes kritērijiem (lai atzītu tiesību normu par konstitucionālu, uz visiem zemāk minētajiem punktiem ir jāsaņem pozitīva atbilde):
41
Kclsen H. Reine Rechtslehre. 2., vollst. neu bearb. u. erw. Aufl., Wicn: Deuticke, 1960, S. 228 ff. 31
1) ievērota tiesību normas izdošanas kompetence; 2) ievērota tiesību normas izdošanas procesuālā kārtība (nebūtiski procesuāli pārkāpumi, kuri, pat ja tiktu ievērota procesuālā kārtība, lietas iznākumu nemainītu, neietekmē tiesību normas konstitucionalitāli); 3) nav saturisku pretrunu ar Satversmes normu. 2. Tiesību normu satura noskaidrošana
44 45 46
42
Piemērojot vieniem un tiem pašiem lietas faktiskajiem apstākļiem vienas un tās pašas tiesību normas, katram studentam būtu jānonāk pie viena un tā paša rezultāta. Taču tas nenotiek. Atšķirīgie rezultāti ir pamatojami ar to, ka likumdevējs formulē tiesību normu kā abstraktu vispārēja juridiska rakstura teikumu, kas sastāv no daudzām pazīmēm ar atšķirīgu noteiktības pakāpi un šo pazīmju savstarpējo sasaisti. Pieņemtās tiesību normas tiek publicētas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis" un tādējādi līdz tiesību normas piemērotājam nonāk tikai iespiestais teksts, nevis pati tiesību norma (ar tajā ietvertajām vērtībām, iecciēm u.c. aspektiem). Bez tam ārējie normatīvie akti atšķiras no cita literāra, filozofiska vai kāda cita žanra darbiem ar to, ka aiz katra tajā ietvertā teikuma (normas) slēpjas tiesībpolitiska griba, kas vēlas sasniegt noteiktus mērķus.44 Tāpat ari būtiski atšķiras likumdevēja lietotā valoda tiesību normu formulēšanā no sabiedrības ikdienas sarunvalodas. 45
43
Šīs abstraktās tiesību normas studentam ir jāprot konkretizēt, atklāt to saturu un attiecināt uz faktisko gadījumu. Studentam ir jāpārzina tiesību normu iztulkošanas metodes, lai sniegtu pareizu kāzusa atrisinājumu. Tiesību teorijā un juridisko metožu mācībā ir atzīts, ka pastāv četri tiesību normu iztulkošanas kritēriji. 46 Dažādi autori tos nosauc atšķirīgi, arī atsevišķu iztulkošanas kritēriju izpratne visiem
Zippelius, S. 50 Wank, S. 48 Ruthers, Rn. 699, 727; Wank, S. 47; Zippelius, S. 42 - 44
32
autoriem nav vienāda.47 Galvenie četri iztulkošanas kritēriji ir. 1) vārdiskais skanējums / vārdiskā jēga; 2) sistēma, t.sk. sistēma ar: a) konstitūcijas normām, b) Eiropas Kopienu tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu atziņām un Eiropas Savienības tiesību normām; 3) rašanās vēsture; 4) jēga un mērķis. Šos kritērijus realizē ar tiem atbilstošām metodēm.4® Te gan jānorāda, ka vēsturiskās iztulkošanas metodes izmantošana kāzusu risināšanā ir ierobežota, jo studentam lielākoties nav pieejami likuma sagatavošanā un galīgajā noformulēšanā iesaistītie projekti, koncepcijas, programmas, apspriežu protokoli un projektu pamatojumi. T: mēr, ja šādi dokumenti ir pievienoti kāzusa tekstam, studentam tie noteikti ir jāanalizē. Bez tam students nevar izvēlēties tikai gramatisko, vēsturisko vai citu normas iztulkošanas metodi, jo tas novestu pie patvarības normu piemērošanā - tā varētu izvēlēties sev izdevīgāko saturu. Tiesību normu iztulkošanā ir izmantojamas visas iztulkošanas metodes. 3. Tiesību normu kolīzijas 44 Pēc faktiskā sastāva konstatēšanas un atrasto tiesību normu iztulkošanas students var sastapties ar divām būtiskām problēmām: 1) konkrētajam faktiskajam sastāvam trūkst normatīvā regulējuma; 2) faktisko sastāvu regulē vairākas tiesību normas. Pirmajā gadījumā ir jāapskata likuma roba esamība un tā aizpildīšanas iespēja, savukārt otrajā gadījumā jāapskata tiesību normu konkurences jautājums.
47
Skat. plašāk Meļķisis E. Tiesību normu iztulkoiana. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000, 22. lpp. a Skat. plašāk Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J.Neimanis, 2004, 507.539. paragr. 33
45
Situācijas, kurās uz vienu faktisko sastāvu var attiecināt vairākas tiesību normas, nav retums. Šādā gadījumā ir jānoskaidro, vai tiesību normas viena otru izslēdz vai arī tās var piemērot paralēli. Ja lietas faktisko sastāvu pilnībā vai daļēji regulē (aptver) divas vai vairākas tiesību normas, kuru tiesiskie sastāvi daļēji sakrīt, un viena konkurējošā norma izslēdz citas piemērošanu, tad students ir saskāries ar tiesību normu kolīziju.4'' Tiesību normu kolīziju ļauj atrisināt šādas kolīziju normas, kuras piemēro zemākminētā secībā 50 : 1) augstāka juridiska spēka tiesību normas kolīzijas gadījumā ar zemāka juridiska spēka tiesību normu jāpiemēro augstāka juridiska spēka tiesību norma; 2) starptautiskās tiesību normas kolīzijas gadījumā ar nacionālo tiesību normu jāpiemēro starptautiskā tiesību norma; 3) vispārējas tiesību normas kolīzijas gadījumā ar speciālu tiesību normu jāpiemēro vispārējā tiesību norma ciktāl to neierobežo speciāla tiesību norma; 4) laika ziņā vecākas tiesību normas kolīzijas gadījumā ar jaunāku tiesību normu jāpiemēro jaunākā tiesību norma; 5) jaunākas vispārējas tiesību normas kolīzijas gadījumā ar vecāku speciālu tiesību normu jāpiemēro vecāka speciālā tiesību norma, kamēr vecākās speciālās tiesību normas mērķis nenonāk pretrunā ar jaunākās vispārējās tiesību normas (vai visa ārējā normatīvā akta) mērķi.
4. Likuma robs 46 Risinot kāzusu, students var nonākt pie secinājuma, ka likums uzrāda nepilnību un šī nepilnība nav apzināts likumdevēja lēmums, t.i., šī nepilnība ir pretēja likuma plānam. Likuma plānam pretēju nepilnību sauc arī par likuma robu.51 Likuma roba esamības gadī49
Vogel J. Juristische Methodik. Berlin [u.a.]: de Gruyter, 1998, S. 60 ff. Kolīziju normas ir iekļautas likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 8. pantā. Administratīvā procesa likuma 15. pantā un likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 13. pantā; Engisch, S. 210 51 Larenz, S. 368; Canaris, S. 16 ff. 50
34
jumā students ir tiesīgs to aizpildīt, radot likumā neesošu normu faktiskā gadījuma izlemšanai. 47
Likuma roba aizpildīšanas līdzekļi ir: 1) analoģijas slēdziens, 2) slēdziens par pretējo, 3) teleoloģiskā redukcija, 4) atsaukšanās uz vispārējiem tiesību principiem."
48 Analoģua tiesiskā nozīmē ir vienam vai vairākiem līdzīgiem tiesiskiem sastāviem likumā domātā tiesiskā regulējuma (tiesisko seku) "pārnešana" uz likumā nenoregulētu, bet tiem "līdzīgu" tiesisko sastāvu.' 3 Šāda pārnešana pamatojas uz to, ka sakarā ar šo tiesisko sastāvu līdzību tie abi atbilstoši taisnīguma principam ir jāizvērtē līdzīgi. Divi faktiskie sastāvi ir līdzīgi, kad tie kādā pazīmju daļā sakrīt, bet pārējā - nē. Tāpēc šie sastāvi no vienas puses nevar būt pilnīgi vienādi vai ari absolūti atšķirīgi - tiem jāsakrīt tieši tajās pazīmēs, kas ir nozīmīgas un būtiskas no šo abu faktisko sastāvu tiesiskā vērtējuma viedokļa. Analoģija ir atklāta likuma roba novēršanas paņēmiens. 49 Likuma analoģijas gadījumā tiek meklēts kopīgais starp tiesību normā paredzēto tiesisko sastāvu un izšķiramā dzīves gadījuma faktisko sastāvu, kas vērtējuma ceļā izrādās izšķirošais. Šīs analoģijas gadījumā tiek izsecināts priekšraksts noteiktam faktiskam sastāvam.*4 Tiesību analoģijas gadījumā tiek izsecināts vispārīgs tiesību princips, kurš pamatojas uz to, ka visu kopsavilkto atsevišķo normu mērķis aptver ne tikai likumā noregulētos gadījumus, bet arī attiecas uz visiem tiem dzīves gadījumiem, kuri uzrāda nepieciešamos vispārīgos priekšnoteikumus. Tiesību analoģijas gadījumā izšķirošais ir vairākām atsevišķām tiesību normām kopīgais mērķis un tā vispārināšana. Taču vienmēr nepieciešams rūpīgi
Zippelius, S. 68 ff. Treder, S. 85 Bydlinski. S. 477 35
pārbaudīt to, ciktāl šāds likuma mērķis ir vispārināms un vai noteiktu gadījumu grupu īpatnības neprasa citādu vērtējumu." 50 Analoģijas slēdziens tiek pieļauts gan privātajās, gan publiskajās tiesībās. Analoģijas piemērošana par ļaunu apsūdzētajam (tiesājamam) krimināltiesībās pēc vispārīgā principa ir izslēgta. Tāpat arī analoģijas piemērošana ir ierobežota nodokļu tiesībās (pēc analoģijas nevar radīt jaunus nodokļus un nodevas) un administratīvajās tiesībās, ja tas aizskar personas pamattiesības. 51 Ar analoģiju cieši saistīti: 1) "slēdziens no mazākā uz lielāko" un 2)"slēdziens no lielākā uz mazāko". Slēdziens no mazākā uz lielāko (argumentum a minori ad maius) nozīmē, ja likums noteiktas tiesiskās sekas ir paredzējis mazāk nozīmīgam dzīves gadījumam, tad šīm sekām "vēl jo vairāk" ("a fortiori") jāattiecas ari uz nozīmīgākiem līdzīgiem dzīves gadījumiem. 5 '' Šis slēdziens pēc būtības ir ļoti tuvs tiesību analoģijai. 57 Ja Civillikuma 2347. panta 2. daļā noteikta paaugstinātas bīstamības avota atbildība neatkarīgi no vainas par miesas bojājumu nodarīšanu, tad vēl jo vairāk šāda atbildība attiecas ari uz nāves sagādāšanu (sal. 2350. p.).
52 Slēdziens no lielākā uz mazāko (argumentum a maiori ad minusj nozīmē, ja likums noteiktas tiesiskās sekas nav paredzējis nozīmīgākam dzīves gadījumam, tad tās "vēl jo vairāk" neattiecas uz mazāk nozīmīgiem līdzīgiem gadījumiem. 58 Vai ari otrādi - ja likums noteiktas tiesiskās sekas ir paredzējis nozīmīgākam dzīves gadījumam, tad tās vēl jo vairāk attiecas ari uz mazāk nozīmīgiem līdzīgiem gadījumiem, ja turklāt šo seku mērķis uz minētiem mazāk nozīmīgiem gadījumiem attiecas vēl lielākā mērā. 59 55
Larenz/Canaris, S. 205; Bydlinski, S. 478 * Treder, S. 38; Bydlinski, S. 479 57 Wank, S. 100- 103 " Wank, S. 102; Treder. S. 40 59 Larenz/Canaris. S. 208 36
Ja saskaņā ar Civillikuma 1675. pantu "vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumiem, kas ar to nodarīts ", tad vēl jo vairāk viņām jāatbild solidāri arī par tādu ārpuslīgumisku c iviltiesisku pārkāpumu, kas neizveido noziedzīga nodarījuma sastāvu.
53 Nereti tiesību norma var paredzēt, ka tās tiesiskās sekas attiecas tikai uz kādu tieši noteiktu gadījumu. Tādējādi var secināt, ka tiesību normas sekas neattiecas uz citiem gadījumiem, kuri pat būtu tieši noteiktajam gadījumam līdzīgi, jo to nav vēlējies likums. Šādu secinājumu sauc par slēdzienu par pretējo (argumentum e contrario).60 Secinājumu var izdarīt, ja: 1) tiesību normā ir ietverta pazīme „tikai" vai 2) tas izriet no tiesību normas jēgas vai atbilst likuma teleoloģijai. i ,;ii to konstatētu, jānoskaidro tiesību normas rašanās vēsture un Lesību normas mērķis. 54 Teleoloģiskā redukcija ir konstitucionāli tiesisks, metodisks līdzeklis aizklāto robu konstatēšanai un aizpildīšanai. 6 ' Aizklāts regulējuma robs, kurš pēc likumiskā regulējuma vārdu jēgas pieprasa ierobežojumu, teleoloģiskās redukcijas ceļā tiek aizpildīts, radot likumā neiekļautu ierobežojošu priekšrakstu. 62 Te studentam ir nepieciešams tiesību normu piemērot tā, lai tas atbilstu tiesību normas mērķim un likuma plānam, kaut gan nonāktu pretrunā ar tiesību normā ietverto vārdu nozīmi. Faktiski tiesību normas pārlieku plašā vārdiskā izpausme tiek ierobežota tiesību normas mērķa vai visa likuma plāna robežās. 55 Teleoloģiskās redukcijas tiesiskais pamats atrodas taisnīguma prasībā, nelīdzīgo apskatīt nevienādi, t.i., pieņemt no vērtējuma šeit
"'Treder, S. 36 Valdošais viedoklis atzīst tclcoloģisko redukciju par pieļaujamu tiesību tālākveidošanas praeter legem metodi (sal. Larenz, S. 391 ff.; Canaris, S. 82 ff.; Pawlowski, Rn. 493 ff.; Bydlinski, S. 480 f.; Brandcnburg, S. 55 ff.) Canaris, S. 82 ff.; Pawlowski, Rn. 168 f. 37
vajadzīgo diferenciāciju." Tādēļ teleoloģiskā redukcija - tāpat kā analoģija - ir uzskatāma par speciālu konstitucionālā vienlīdzības principa piemērošanas gadījumu. Lai realizētu likumos ietvertās vērtības, ar teleoloģiskās redukcijas palīdzību var koriģēt likumu.64 Pārbaudot normu, vispirms jākonstatē, kāda mērķa sasniegšanai domāts piemērojamais likums. Tad situācijā, kura viennozīmīgi aptverta ar attiecīgo tiesību normu, jāpārbauda interešu situācija. Ja starp normas mērķi un interešu mērķi redzamas būtiskas atšķirības, jāveic teleoloģiskā redukcija, kā rezultātā norma šo gadījumu vairs neaptvers. Bez tam jāņem vērā, ka teleoloģiskā redukcija biežāk jāpiemēro priekšrakstos, kas regulē izņēmumu, nekā priekšrakstos, kas izsaka kādu noteikumu.
63
Larenz, S. 392; Bydlinski, S. 481 ("Priekšnoteikums ir tieši norāde, ka abstrakti aprakstīta gadījumu grupa pēc likuma pamatvērtējuma vai mērķiem pretēji tā vārdiskajam skanējumam pavisam nemaz netiek skarta un ka tā no citām "par līdzīgām pieņemtām" gadījumu grupām atšķiras tiktāl, ka līdzvērtīga apiešanās būtu būtiski netaisnīga un patvaļīga"). Attiecības ar negatīvo vienlīdzības principu izceļ arī Canaris, S. 82. Citā uzskatā ir Brandenburg, S. 65 ff. 64 BVerfG 88, 167; BGHZ 4, 153 f 38
6. solis: Juridiskais siloģisms un subsumcija 1. Juridiskais siloģisms 56 Juridiskais siloģisms ir loģiska secinājuma izdarīšanas process. Tas sastāv no divām premisām (virsteikuma un apakštcikuma) un no secinājuma. Arī kāzusa risināšanā ir jāpielieto juridiskais siloģisms. Te juridiskajā siloģismā virsteikumu veidos tiesību norma, bet apakšteikums būs konkrētā kāzusā norādītā dzīves situācija. Secinājums būs virsteikuma normas tiesiskās sekas.65 Secinājums būs saistošs, ja virsteikums un apakšteikums saturēs kopēju starpjēdzienu(-s), kurš dod iespēju no virsteikuma un apakšteikuma i/darīt vienotu secinājumu. 66 Shēma Nr. 1
Piemērojama tiesību norma varētu skanēt: "Rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem ". Virsteikums: Apakšteikums: Slēdziens: Vispārinot: Virsteikums:
Rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem. A ir nepilngadīgs. A trūkst rīcības spējas.
Ja normas sastāvs N ir īstenojies kādā faktiskajā sastāvā F. tad attiecībā uz F ir jāiestā jas normā paredzētajām tiesiskajām sekām S.
Mayer-Maly, S. 19; Treder, S. 23; Schmalz, Rn. 17; Kohler-Gehrig, S. 34 Treder, S. 21; Kohler-Gehrig, S. 34 39
Apakšteikums: Slēdziens:
Konkrētais faktiskais sastāvs F īsteno N. Attiecībā uz faktisko sastāvu F ir saistošas tiesiskās sekas S.
Identiskais starpjēdziens virsteikumā un apakšteikumā ir vārds "nepilngadība". Un - ja visiem nepilngadīgiem trūkst rīcības spējas (virsteikums), un. ja A ir nepilngadīgs (apakšteikums). loģiski - A trūkst rīcības spējas.
2. Subsumcija 57
Salīdzinot normas tiesisko sastāvu un kāzusā minētos lietas apstākļus, studentam ir jākonstatē, vai tie sakrīt (jeb vai virsteikumā un apakšteikumā ir vienots starptermins) uo vai līdz ar to var iestāties tiesiskās sekas (jāveic subsumcija 67 ). Subsumcija parasti ir kāzusa risināšanas grūtākais posms. Juridiskajā siloģismā parasti nav uzreiz redzams, vai normas tiesiskais sastāvs sakrīt ar konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem un vai līdz ar to pastāv identisks starpjēdziens, jo tiesību normas pazīmes lielākoties ir abstraktas un to saturs vispirms ir jānoskaidro (jāizmanto tiesību normu iztulkošanas metodes). Subsumcija, par pamatu ņemot neskaidru virsteikumu, ir liela kļūda. Ir jāņem arī vērā, ka subsumcija vienmēr attiecas tikai uz atsevišķo / konkrēto tiesiskā sastāva elementu / pazīmi, bet ne uz visu priekšraksta sastāvu, tādēļ pirms nonākt pie galējā secinājuma par priekšraksta piemērojamību, jāveic ir tik subsumcijas operāciju, cik šajā priekšrakstā ir tiesiskā sastāva priekšnosacīj urnu. 68 Kāzusā bija jāpārbauda miesas bojājumu izdarīšanas sastāvs (Krimināllikuma 130. panta pirmā daļa). Ko Jūs domājat par šādu formulējumu ?: "A iesita B pa seju. Līdz ar to viņš ir vainīgs miesas bojājumu izdarīšanā." Ar pirmo teikumu ir izdarīta biežākā un vienlaicīgi smagākā kļūda: tiek atkārtoti vienīgi lietas apstākļi. Pareizāks būtu šāds
67 68
Schmalz, Rn. 11 ff.; Treder, S. 23 Kohler-Gehrig, S. 35
40
formulējums: "A, iesitot B pa seju. nodarīja tam vieglus miesas bojājumus. Viņš rīkojās tīši. Tādējādi viņš vainojams vieglu miesas bojājumu nodarīšanā saskaņā ar Krimināllikuma 130. panta pirmo daļu ".
58 Atkarībā no kāzusa sarežģītības pakāpes var izšķirt dažādas subsumcijas atainošanas detalizētības pakāpes: 1) subsumcija tiek veikta domās, neizpaužot to uz āru;69 2) subsumcija tiek veikta vienkāršoti, valodnieciski sasaistot lietas apstākļu pazīmi ar tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmi; 70 3) subsumēti tiek augstas abstrakcijas pakāpes jēdzieni (jo īpaši nenoteikti tiesību jēdzieni un ģenerālklauzulas). 71 Detalizēta subsumcija nav jāveic katrā gadījumā. Pilnīgi viennozīmīgi tiesiskā sastāva elementi nav jāsubsumē. 72 Ja, piemēram, zaglis īpašniekam nozog grāmatu, pats par sevi ir saprotams, ka runa ir par svešu kustamu lietu. Diskutabls tātad varētu būt tikai paņemšanas fakts un nodoms to piesavināties. Tad būtu jādefinē tikai šie jēdzieni. Lietas apstākļi ir jāsubsumē tikai tik daudz, cik tiem ir nozīme kā tiesiskā sastāva pazīmēm. 59 Subsumcija ir arī kāzusa risinājuma ''bīstamākā" daļa. Pieredze rāda, ka daudzi kāzusu risinātāji apzināti vai neapzināti sliecas izvairīties no grūtākiem jautājumiem. Tad darbā atrodami formulējami kā "neapšaubāms", "acīmredzams" vai "viennozīmīgs". Šajā vietā studentam ir jābūt paškritiskam. Tieši tad, kad pastāv vēlme izvairīties no kādas problēmas, tā ir jāanalizē. Nereti tieši ar to var atrast izšķirošo kāzusa jautājumu. Bieži pastāv mijiedarbība starp normas nosaukšanu un subsumciju. Vai likumiskā tiesiskā sastāva pazīme ir problemātiska, bieži var pamanīt tikai subsumcijas laikā.
w
Izmanto gadījumos, kuros subsumcijas rezultāts ir tik acīmredzams (skaidrs), ka to var vienkārši izlaist, neizpaužot tās saturu. 70 Subsumcija var tikt veikta arī nestridīgos gadījumos, lai neradītu nepilnīga risinājuma iespaidu. 71 Šajos gadījumos kāzusa risinātājam ir jāanalizē nenoteiktais tiesību jēdziens. 72 Kohler-Gehrig, S. 35 41
60 Tiesību normu pazīmju satura noskaidrošanu (tiesību normas iztulkošanu) obligāti veic pirms subsumcijas. Tāpat arī lietas faktisko apstāk|u noskaidrošanu (nepieciešamības gadījumā pastiprinot ar pierādījumiem) veic pirms subsumcijas. 7 ' 3. Tiesisko seku konkretizēšana 61 Ja tiesību piemērošana būtu vienīgi juridiskā siloģisma formāli loģiska operācija, juristi nebūtu vajadzīgi. Visu izdarītu dators: ievadot faktiskos apstākļus, dators matemātiski atrastu faktiskajām pazīmēm atbilstošāko tiesību normas tiesisko sastāvu un to piemērotu, galarezultātā paziņojot piemērotās tiesību normas tiesiskās sekas. Tomēr tā nenotiek un nevar notikt, jo vairākos gadījumos tiesiskās sekas vēl prasa konkretizāciju. Krimināllikuma Sevišķās daļas noziedzīgo nodarījumu sastāvu tiesiskās sekas pieļauj iespēju noteikt dažādos apstākļos dažādas bardzības kriminālsodu vai pat atbrīvot personu no reālas kriminālsoda (brīvības atņemšanas) izciešanas. Administratīvajā procesā iestādei bieži ir jāvērtē administratīvā akta vai citas publiski tiesiskās rīcības samērīgums un jālemj par rīcības brīvības izmantošanu.
62
71
Tiesisko seku konkretizāciju tieši ietekmē samēriguma princips. Samērīgums sevī ietver trīs lietas - piemērotību, samēribu un nepieciešamību: 1) pasākums ir piemērots, ja tas sasniedz noteikto mērķi vai ja tas vismaz veicina šī mērķa sasniegšanu (piemērotība = atbilstība mērķim); 2) pasākums ir samērīgs, ja tas nerada nekādus zaudējumus, kuri ir neapšaubāmi neproporcionāli sasniedzamajam mērķim. Parasti samēriguma pazīme tiek apstiprināta, ja ar pasākumu panāktais labums ir lielāks nekā zaudējumi (samērība = pareizā līdzekļu un mērķa proporcija); 3) pasākums ir nepieciešams, ja tā mērķi nevar sasniegt ar citu, tikpat efektīgu, bet mazāk apgrūtinošu līdzekli (nepieciešamība = pienākums izvēlēties mazāk agresīvo līdzekli).
Treder, S. 28
42
A d m i n i s t r a t ī v a j ā s tiesībās p r o b l ē m a s s a g ā d ā tieši i e s t ā d e s rīcības b r ī v ī b a s n e i e v ē r o š a n a . Te k ā g a l v e n ā s k ļ ū d a s ir m i n a m a s trīs: 1) ieskata n e i z m a n t o š a n a (= ieskata n c a t p a z ī š a n a ) ; Ja iestāde nav atpazinusi savu ieskata tiesību, tā ir ieskata neizmantošana: 1) iestāde nezina attiecīgo tiesību normu; 2) iestāde kļūdaini ir noliegusi ieskata normas sastāva esamību; 3) iestāde kļūdaini ir uzskatījusi, ka norma tai ir saistoša; 4) iestāde, piemērojot ieskata normu, nav pamanījusi, ka tai jāizlemj netipisks gadījums un tādēļ tā no pārvaldes priekšraksta var atkāpties. 2) ieskata p ā r k ā p š a n a ; Ieskats ir pārkāpts, ja pārkāptas ieskatam likumiski noteiktās robežas. Likumiskās robežas var izrietēt no: 1) pašas ieskata normas (ja izvēlētas nepieļaujamas tiesiskās sekas); 2) pamattiesībām un citām konstitucionālajām tiesībām, it īpaši no konstitūcijas: 3) samērīguma principa un uzticības aizsardzības principa; 4) citām normām. 3) n e p a r e i z a ieskata i z m a n t o š a n a ( = ieskata ļ a u n p r ā t ī g a
izman-
tošana). Ieskats izmantots nepareizi, ja tas nav izmantots atbilstoši pilnvarojuma normas mērķim, t.i.,ja kļūdains bijis domu gājiens līdz lēmuma pieņemšanai: 1) lēmums neatbilst pilnvarojunui (ieskata) normas mērķim; 2) ierēdņa personiskā ieinteresētība; 3) aktā nav pamatojuma; 4) pamatojums ir šķietams; 5) neloģiski vai pretrunīgi apsvērumi; 6) situācijai neatbilstoši apsvērumi; 7) nav ievēroti svarīgi aspekti; 8) ieskata izmantošanas ietvaros nepareizi konstatēti fakti.
43
7. solis: Problempunktu noteikšana 64
Katrā kāzusā ir ietverta viena vai vairākas problēmas, uz kuru atrisinājumu mērķējis kāzusa sastādītājs. 74 Kur šīs problēmas ir paslēptas, var konstatēt tikai pēc rūpīgas visa kāzusa pārbaudes. 7 ' Students noteikti nedrīkst spriest par šo problēmu atrašanās vietu jau pēc pirmās kāzusa izlasīšanas reizes, jo bieži pēc pirmā acu uzmetiena šķiet, ka būs runa par konkrētām tiesiskām problēmām, kas vēlāk pēc rūpīgākas pārbaudes neapstiprinās. Vai šīs ir "publiski tiesiskās attiecības" Administratīvā procesa likuma 25. panta pirmās daļas nozīmē ? Vai personas A rīcību var uzskatīt par gribas izteikumu ? Vai iestāde ir pārkāpusi Satversmes 91. pantu ?
65
Kāzusi parasti tiek sastādīti tādējādi, lai students līdz galvenajai problēmai nonāktu tikai tad, kad tas jau būs veicis vairākus pārbaudes soļus. Ja jāpārbauda administratīvā akta prettiesiskums un galvenā problēma slēpjas ieskata izmantošanā, formālo (procesuālo) tiesiskuma prasību analīze ir nepieciešama, taču ne problemātiska.
66
Problēmpunktu noteikšana ir svarīga, jo to atrašana un analīze liecina par studenta labām zināšanām. Tādēļ studentam kāzusa risināšanā vairāk laika jāvelta tieši šo problēmu apskatam, bet nevis analizējot pilnīgi nesvarīgus kāzusa aspektus. 76 A un B noslēdz piegādes līgumu. Tas netiek pilnībā izpildīts, kā rezultātā A jautā pēc viņa iespējamām prasības tiesībām. Kad rūpīgi pārbaudīts kāzuss, var secināt, vai izšķirošais ir līguma noslēg-
Nemitz, S. 34 Treder, S. 277 Treder, S. 278; Schmalz, Rn. 510
šanas fakts vai grūtības rodas tikai, pārbaudot līguma neizpildi (neiespējamība, nokavējums). Ja līguma noslēgšanas fakts nav problemātisks, tad jāraksta par to viens teikums: starp A un B noslēgts spēkā esošs piegādes līgums. Bet. ja pastāv šaubas par līguma spēkā esamību, tad ir jāformulē problēmpunkts. t.i., ir precīzi jāataino, vai līgums stājies spēkā. Jāpaskaidro, ka līguma noslēgšanai nepieciešami divi saskanīgi gribas izteikumi. Jāpārbauda, vai A izteicis piedāvājumu, vai B to ir saņēmis utt.
Vairāk laika veliīt problēmpunktu analīzei!
45
8. solis: Rezultātu pārbaude 67
Ja students vēlas pilnīgi nodrošināties, ka nekas nav palaists garām nepamanīts, tad pirms kāzusa atrisinājuma noformēšanas uzsākšanas vēl vajadzētu veikt pēdējo pārbaudi. To darot, vajadzētu uzdot sev jautājumu, vai atrastais rezultāts ir attēlotā konflikta taisnīgs risinājums. Ja rezultāts ir krasā pretrunā ar paša studenta tiesību izjūtu, tad vēlreiz jāpārdomā, vai nav palaistas garām kādas tiesību normas, iebildumi vai ierunas un vai kādus nekonkrētus juridiskos jēdzienus nav iespējams iztulkot citādi, vai arī varbūt būtu iespējama analoģija vai teleoloģiskā redukcija. 77
68
No otras puses, atrastais risinājums kritiski jāpārbauda arī no kāzusa risināšanas taktikas redzespunktiem. Tā kā kāzusa sastādītāji parasti cenšas lietas sastāvā ietvert tikai no juridiskā viedokļa būtisku informāciju, tad ieteicams pārbaudīt, vai juridiskās izvērtēšanas gaitā ir izmantoti visi dotie fakti. Ja risinājumā neparādās veseli faktu kompleksi, tad laikam būs palaista garām kāda tiesību norma, nepareizi veikta subsumcija vai pārbaude pārtraukta pārāk agri citu iemeslu dēļ.78 Kāzusa risinājumu pirms noformēšanas tīrrakstā vēlams vēlreiz pārbaudīt!
69
77 78
46
Jāatceras, ka kāzusam var būt tikai viens atrisinājums (rezultāts). Nav pieļaujama vairāku savstarpēji atšķirīgu rezultātu piedāvāšana!
Briihl, S. 125; Nemitz. S. 60 Briihl, S. 126
9. solis: Kāzusa risinājuma strukturēšana un attēlošana 1. Kāzusa risinājuma struktūra 70
Kāzusa atrisinājums ir obligāti strukturējams. Kāzusa atrisinājuma strukturēšana atvieglo atrisinājuma rakstīšanu un uztveri. Vienota struktūras parauga, kas derētu visiem kāzusiem, nav.79
71
Ja kāzusa tekstā ir vairāki atsevišķi uzdoti jautājumi, tad tie jau norāda risinājuma struktūru. Principā nav ieteicams mainīt jautājumu secību, jo kāzusa sastādītāji ar to noteikti ir kaut ko domājuši. Lietu variantus var iztirzāt tikai pamatjautājuma nobeigumā. Pārbaudot tiesiskos līdzekļus apelācijas celšanai, pirmajā vietā, loģiski, jāizvirza to pieļaujamības pārbaude, izņemot, ja kāzusā nav konkrēti pieprasīts vispirms sniegt materiālo atzinumu.
79
72
Vispārīgi uzdotam jautājumam pareizais sadalījums jāveido pašam. Tradicionāli ir ieteicams vispirms izšķirt patstāvīgus lietas apstākļu kompleksus, to ietvaros veikt sadalījumu pēc iesaistītajām personām vai juridiskajām attiecībām, un beigās loģiskā secībā norādīt vairākus prasības pamatojumus, pilnvarojuma pamatojumus vai noziedzīga nodarījuma sastāvus.
73
Kāzusa atrisinājuma strukturēšanai kā palīgavotu students var izmantot shēmas. Shēmas ļauj būt drošam, ka kāzusa atrisinājumā nekas nav izlaists, jo ar shēmas palīdzību tiesību jautājumi liek pārbaudīti soli pa solim. Te gan jānorāda, ka Latvijā līdz šim nav bijušas publicētas kāzusu risināšanas standarta gadījumu shēmas, bet students ar zināmu piesardzību var izmantot citu valstu tiesību zinātnēs izstrādātās shēmas. Students shēmas var izstrādāt ari pats. Šās grāmatas B. pielikumā ir sniegtas dažas no kāzusu risināšanas shēmām.
Treder, S. 274 47
Kāzusa atrisinājumu strukturēt! Shēmas ncdrīksl uztvert kā gatavu sadalījumu, bet tikai kā palīglīdzekli, lai izveidotu pārbaudes programmu, kas ir pielāgota konkrētās lietas īpatnībām, izveidota ar jēgpilnu struktūru un izsmeļoši aplūko uzdoto jautājumu. 74
Kādā veidā kāzusa atrisinājums jāstrukturē, izriet no konkrētās tiesību nozares īpatnībām. Iespējama kāzusa atrisinājuma strukturēšana pēc: 1) personām (piemēram, 1. A prasījumi, 2. B prasījumi utt.), 2) tēmām (piemēram, 1. lietu bojājumi, 2. personu ievainojumi), 3) hronoloģijas (piemēram, zādzība 01.02.2003., laupīšana 14.03.2003. utt.). Papildu šiem (un arī citiem) iedalījumu veidiem jāievēro attiecīgā risināmā kāzusa īpatnības. 8 "
75 Piemēram, civiltiesību kāzusa risinājumu pannai sāk ar prasījuma pamata norādīšanu. Pēc tam kāzusa atrisinājumā pārbauda prasījumu izslēdzošu tiesību normu. Sniedzot kāzusa atrisinājumu ir jāpārbauda, vai prasījuma norma vai prasījumu izslēdzoša tiesību norma nav saistīta sistēmiski ar kādu palīgnormu. Ja šāda saikne pastāv, tad palīgnormas ir jāanalizē brīdī, kad kāzusā tiek sniegta attiecīgās prasījuma vai prasījuma izslēdzošas normas sastāva pazīmes analīze. Persona A no personas B pērk lietotu automašīnu, B ļaunā nolūkā A maldina. A apstrīd līgumu. B no A prasa pirkuma maksu 2000 LVL. Analizējot B prasījumus pret A, varētu ievērot šādu struktūru: 1. Prasījuma pamats: Civillikuma 2033. pants (pārbaude, vai līgums noslēgts). 2. Prasījumu izslēdzoša tiesību norma: Civillikuma 1445. pants saistībā ar Civillikunui 1461. un 1463. pantu (priekšnosacījumu pārbaude). 3. Kā pēdējās jāpārbauda normas, kas attiecas uz. prasījuma īstenošanas iespējām (tiesību īstenošanu kavējošas ierunas kā, piemēram, noilgums (Civillikuma 1X93. pants)).
Treder, S. 275
76
Savukārt administratīvo tiesību kāzusa, kura noslēguma jautājums ir par administratīvā akta pretticsiskumu, risinājumu strukturē, vispirms pārbaudot administratīvā akta atbilstību formālajām tiesiskuma prasībām, bet pēc tam - materiālajām tiesiskuma prasībām.1" Ja kāzusa noslēguma jautājums ir par pārsūdzētā administratīvā akta atcelšanas iespējām, tad studentam risinājums jāstrukturē, vispirms sniedzot atbildi, vai sūdzība ir pieļaujama, bet pēc tam - vai sūdzība ir pamatota.
77
Krimināltiesību un administratīvo pārkāpumu tiesību kāzusos parasti noslēguma jautājums ir, vai persona var tikt apsūdzēta izdarītajā nodarījumā? Tādējādi atrisinājums ir strukturējams, pārbaudot personas faktiskās rīcības apraksta atbilstību pārkāpuma normas sastāvam, tad pārbaudot šādas rīcības prettiesiskumu un visbeidzot - personas vainu.
78
Pirms kāzusa atrisinājuma došanas noteikti vajag atzīmēt ari galvenos problēmu punktus, lai risinājumam piešķirtu pareizos akcentus.
2. Kāzusa atrisinājuma izklāsta stils 79
Kāzusa atrisinājuma mērķis ir piedāvāt lasītājam saprotamu, pārbaudāmu, izsmeļošu un pārliecinošu atbildi uz jautājumu(-iem) par lietu." Tādēļ studentam ir jāmāk ne tikai atrast pareizo atbildi uz kāzusa jautājumu, bet arī šo meklēšanas un atrašanas procesu pārliecinoši un saprotami attēlot pasniedzējam.
80
Kāzusa atrisinājuma izklāstu var veidot divējādi: 1) atzinuma stilā; 2) sprieduma stilā.81
Nl
Skat. shēmu Nr. 2.1. „Adminislraliva akta tiesiskuma pārbaudes shēma" Briihl, S. 128 H ' Treder, S. 281 49
Kāzusa atrisinājuma struktūra atzinuma stilā atšķiras no kāzusa atrisinājuma sprieduma stilā. Atšķirība risinājuma stilos meklējama kāzusa atrisinājuma izklāsta noformēšanā." 4 81
Sprieduma stila izvēles gadījumā students jau kāzusa atrisinājuma sākumā nosauc savus secinājumus par uzdoto kāzusa jautājumu, bet pamatojumu tiem sniedz vēlāk darba tekstā."'1 Sprieduma stilam raksturīgi tādi vārdi, kā "jo", "tā kā", "proti" vai "tas izriet no tā, ka".*1 Personai A saskaita ar Civillikuma 1041. pantu ir tiesības prasīt izdot lietu, jo [..] Personas B sūdzība tiks apmierināta, jo tā ir pieļaujama un pamatota. Prasība ir pamatota. Prasītājs var no atbildētāja pieprasīt automašīnas izdošanu, pamatojoties uz Civillikuma 1041. pantu, jo viņš ir lietas īpašnieks, bet prasītājs - valdītājs bez valdījunui pamata.
Stila nosaukums ir cēlies Vācijā, jo tur tiesu nolēmumus (spriedumus) sastāda tieši šādā stilā: vispirms sniedz spriedumu par lietu, bet tikai pēc tā - faktu analīzi un argumentāciju. Latvijā tiesas savus nolēmumus sastāda atzinuma stilā, tādēļ sprieduma stila nosaukums varētu būt svešs. Tomēr novērots, ka studenti kāzusus risina, dodot vienīgi secinājumu bez dziļākas tiesību normas vai faktu analīzes. Tas ir nepareizi. Tikai vispārskaidrus un vispārzināmus aspektus var attēlot bez pamatojuma. 82
84 85
Kāzusu risināšanā galvenokārt izmanto atzinuma stilu, jo kāzusa atrisināšanas sākuma posmā students vēl nevar atbildēt uz visiem uzdotajiem problēmjautājumiem un savus secinājumus var izdarīt tikai darba beigās. Lai sniegtu pareizu un precīzu atbildi, studentam ir nepieciešams vēl pārbaudīt virkni priekšnosacījumu, kuriem ir jāiestājas, lai varētu dot savu apgalvojumu.
Nemitz, S. 62; Kohler-Gehrig, S. 39 Schmalz, Rn. 409; Nemitz, S. 62; Kohler-Gehrig, S. 38 Treder, S. 282; Nemitz, S. 63
50
Darba sākumā nedrīkst apgalvot: "A ir tiesības prasīt..". Autors darba sākumā var tikai nosaukt priekšnosacījumus, kuriem jāizpildās, lai prasības tiesības pastāvētu (vai lai sūdzība tiktu apmierināta). Tādā gadījumā autors raksta: "A būtu prasības tiesības, ja.. " vai "Sūdzība tiktu apmierināta, ja..". Kad visi priekšnosacījumi ir pārbaudīti, rezultāts kfūst zināms tikai darba beigās: "A ir tiesības prasīt lietas izdošanu. "
83
Atzinuma stila izvēles gadījumā students savus secinājumus par uzdoto kāzusa jautājumu norāda tikai atrisinājuma beigās. Lai izdarītie gala secinājumi būtu argumentēti pamatoti, kāzusa atrisinājuma tekstā studentam ir jānosauc secinājuma izdarīšanas priekšnoteikumi."7 Priekšnoteikums ir nosacījums, kura izpildes radījumā, iestāsies gala secinājums. Atzinuma stilā students soli pa solim no uzdotā jautājuma virzās uz rezultātu. Tādējādi viņš iesaista lasītāju lēmuma atrašanas procesā, ļaujot viņam domāt līdzi un veikt kritisku novērtējumu. Atzinuma stils atbilst veidam, kā faktiski cilvēks domā, t.i., no priekšnosacījumiem uz sekām, no jautājuma uz atbildi. Atzinuma stils arī novērš risku pārsteidzīgi ātri fiksēt rezultātu un, risinot kāzusu, būt priekšlaicīga rezultāta varā.*8 Atzinuma stilā galvenokārt lieto vārdus: "varētu", "būtu" (A būtu prasības tiesības, ja..), "tādēļ", "tātad", "līdz ar to", "tam priekšnosacījums ir..", "šim nolūkam ir nepieciešams", "tā rezultātā"."' Šie vārdi it kā ved kāzusa risinājuma lasītāju pa autora domu gājiena ceļu līdz rezultātam. Tas gan nenozīmē, ka risinājumā nemitīgi jālieto vārds "tātad" vai „līdz ar to". Labāk tos nelietot vispār un kāzusa risinājumu rakstīt tādā formā, lai lasītājs var secināt arī bez palīgvārdiem, ka rezultāts izriet no iepriekšējā teikuma.
"7 Treder, S. 282; Schmalz, Rn. 398 un turpm.; Briihl, S. 128; Nemitz, S. 63; Haft, S. 375; Kohler-Gehrig, S. 38 88 Treder, S. 282 89 Schmalz, Rn. 399; Tettinger, S. 120; Kohler-Gehrig, S. 40 51
84
Parasti studentam lielas grūtības rada kāzusa risinājuma izklāsta uzsākšana. Daudzi pārraksta saviem vārdiem kāzusa tekstu, daži jau dod savu gala slēdzienu. Tomēr kāzusa risinājums ir jāsāk ar prasījuma normas (prasījuma pamata) norādīšanu. Tiesību norma jāpiemeklē un konkrētais kāzusa jautājums jāatbild tādējādi, lai pierādītos, ka pirmajā kāzusa risinājuma teikumā abstrakti iekļauti visi priekšnoteikumi, kas nepieciešami, lai atbildētu kāzusa jautājumu. Tādēļ risinājuma sākumā nav nepieciešams dot priekšvārdu. Uzreiz ir uzsākama tiesību normas pārbaude. Tas garantē atrisinājumam tīru un skaidru uzbūvi, piešķir darbam saprotamas līnijas, izvairoties no pārliekiem skaidrojumiem. 90 Prasījuma norma (izpildāmie msacījumi) vienmēr jānorāda risinājuma sākumā! Kāzusa teksts nav jāpārraksta!
85
Arī kāzusa risinājuma noslēgums nedrīkst būt paviršs. Noslēgumā studentam ir jāsniedz precīza atbilde uz uzdoto kāzusa jautājumu. Atrisinājums var būt tikai viens. Nav pieļaujama vairāku savstarpēji atšķirīgu rezultātu piedāvāšana!
3. Kāzusa risinājuma izklāsta metodes 3.1. Loģiskā metode 86
Kāzusa atrisinājuma izklāsta loģiskā metode izriet no jautājuma formulējuma. Risinājumā tiek pārbaudīta konkrēta tiesību norma, vai jautātās tiesību sekas tiek ar to attaisnotas.
87
Saskaņā ar atzinuma stilu tiesību norma jāpārbauda četros etapos: 1) jautājuma uzstādīšana; 2) normas noskaidrošana un nosaukšana; 3) subsumcija; 4) rezultāts.91
90
Wemcr, S. 4
91
Nemitz, S. 63; Tettinger, S. 120 - 123
52
Prasītājs atbildētājam prasa automašīnas atdošanu. Šeit neatkarīgi no attēlotajiem lietas apstākļiem un no iestājušos faktu hronoloģiskās secības tiks pārbaudīts, vai ir izpildīti šis prasības priekšnoteikumi.
88
Kāzusos civiltiesībās un publiskajās tiesībās ir pieļaujams lietot tikai loģisko metodi. Loģiskās metodes pamatā ir cieša saistība ar tiesību normas struktūru. Katra pilna tiesību norma ir tā konstruēta, ja piepildās tiesiskā sastāva priekšnosacījumi, tad iestājas tiesiskās sekas. Tā kā lielākajā daļā kāzusu tiek jautāts pēc konkrētām tiesiskām sekām, tad, izmantojot loģisko metodi, vispirms sameklē tiesību normu, kura paredz vai var paredzēt tiesiskās sekas (tiesisko pamatotību, pienākumu atlīdzināt zaudējumus) un tad pārbauda atrastās tiesību normas priekšnoteikumus. Vai policijas veiktie pasākumi ir tiesiski pamatoti? Vai A zaudējuma atlīdzības prasība pret B ir pamatota ?
Šādi risinājumu noformē shematiski četros domu soļos: 1) tiesisko seku, pēc kurām tiek jautāts, un tiesību normas, no kuras šīs sekas izriet vai var izrietēt, atrašana / konstatēšana; 2) priekšnosacījumu, no kuriem atkarīgas tiesiskās sekas, attēlošana; 3) pārbaude, vai šie priekšnosacījumi izpildās dotajā dzīves gadījumā (subsumcija); 4) secinājums, ka meklētās tiesiskās sekas iestājas vai neiestājas. 92 Bieži kāzusa risinātājs var 2. un 3. domu gājienu apvienot un ne katrs tiesisks skaidrojums, risinot kāzusu, jānoformē šādā vienkāršotā formā. Piemēram, pavisam neproblemātiski punkti ir vai nu sprieduma stilā tikai jākonstatē, vai pavisam jāizlaiž.
92
Briihl, S. 128 un turpm. 53
3.2. V ē s t u r i s k ā m e t o d e 89
K ā z u s o s k r i m i n ā l t i e s ī b ā s g a l v e n o k ā r t lieto v ē s t u r i s k o m e t o d i . Tas n o z ī m ē , k a n o z i e d z ī g a n o d a r ī j u m a s u b j e k t a d a r b ī b a s p ā r b a u d a to hronoloģiskajā
secībā.
Civiltiesību
kāzusos
parasti
galvenais
j a u t ā j u m s ir, vai p e r s o n a s p r a s ī j u m s ir p a m a t o t s , tādēļ šeit n o t i k u m u h r o n o l o ģ i j a nav tik svarīga. A no B ir nozadzis grāmatu. Kad B, kad tam jau bija aizdomas, sarunājās ar A, viņš to noliedza. Kā krāpšanu to nevar kvalificēt, jo A, nozogot šo grāmatu, to tomēr jau ir piesavinājies. Ja kāzusa risinātājs neturētos pie hronoloģiskās secības, viņam nāktos krāpšanu apstiprināt, lai šo secinājumu vēlāk, t.i., pēc zādzības fakta konstatēšanas, koriģētu. Tādēļ krimināltiesībās pieturās pie vēsturiskās metodes. T o m ē r i z ņ ē m u m s ir lietu tiesību k ā z u s o s , k u r var n ā k t i e s p ā r b a u d ī t ī p a š n i e k a tiesību i e g ū š a n a s p r o c e s u . Prasītājs prasībā par lietas atdošanu atsaucas uz to, ka viņam izprasāmā lieta tika nodota īpašumā. Šeit lietas piederība jāpārbauda, sākot no pirmā īpašnieka. Ja ieguvēju ķēdē tiks konstatēts, ka lieta kādreiz bijusi nozagta, prasītājs nevar būt kļuvis par lietas īpašnieku saskaņā ar Civillikuma 1003. pantu. 90
G r ū t ī b a s var sagādāt situācija, k a d , attēlojot v i e n u s lietas a p s t ā k ļ u s , tiek norādīts uz a g r ā k n o t i k u š u n o t i k u m u . A nopratināšanas laikā izstāsta, ka dienu pirms zādzības ar sitienu no aizmugures nositis kādu cilvēku. Šeit pirms zādzības jāanalizē slepkavība. Tātad jāievēro precīzā notikumu secība, kas galvenokārt tiek ievērota arī, sastādot kāzusu / atainojot lietas apstākļus. Risinājumā
54
izmanto atzinuma
stilu un loģisko
metodi!
10. solis: Kāzusa risinājuma noformēšana 1. Ārējā forma 91
Kāzusa atrisinājuma noformējums psiholoģiski ietekmē darba labotāja priekšstatu par kāzusa atrisinātāju un viņa veikumu, tādēļ studentam ir jāpievērš uzmanība kāzusa atrisinājuma ārējai formai.
92
Atrisinājumu noformē uz glītām baltām (rūtiņu vai līniju) lapām. Ierastais lapu formāts ir A4. Ja kāzusa risināšana ir uzdota kā mājas darbs, vēlams noformēt kāzusa risinājumu datorsalikumā (parasti burtu lielums - 12 pts, Times New Ronum fonts, 1,5 rindiņu atstarpe).
93
Kč.zusa atrisinājuma sākumā pirmās lapas augšējā labajā stūri nerāda studenta apliecības numuru, studiju grupu un studiju semestri Šos datus var norādīt ari atsevišķi - ievietojot darba sākumā titullapu. Studenta vārds un uzvārds nav norādāms, lai tas neradītu šaubas par darba labošanas objektivitāti.
94
Vēlams kāzusa risinājumu rakstīt, atstājot no lapas kreisās malas aptuveni 6 cm lielu atkāpi. Šo brīvo laukumu kāzusa labotājs var izmantot piezīmēm. Rakstam ir jābūt skaidri salasāmam. Ja darbs tiek noformēts rokrakstā, tad nesalasāma rokraksta gadījumā var rakstīt ar drukātiem burtiem.
2. Pareizrakstība 95
Kāzusa atrisinājuma noformēšanā ievēro pareizrakstības un gramatikas prasības.
latviešu
valodas
96
Risinājumā neietver sadzīviskus izteicienus, barbarismus, elektronisko sarunu telpās piekopto valodu (piemēram, laix, texts, punkc u.c.), kas nav saistāmi ar juridiski precīzu izteiksmes veidu.
55
3. Valoda 97
Kāzusa risinājuma izteiksmes veids ir lakonisks, skaidrs, lietišķs un juridiski precīzs. 9 ' Studentam ir jālieto pēc iespējas juridiskā terminoloģija, izvairoties no emocijām un lirikas. Formulēt īsus teikumus!
98
Likumos ietvertās tiesību normas norāda šādi: "Komerclikuma 234. panta pirmās daļas 2. punkta 3. apakšpunkts". Noteikumos ietvertās tiesību normas norāda šādi: "Pasu izsniegšanas noteikumu 2. punkta 2.1. apakšpunkts". Pašas tiesību normas nav jāpārraksta. 94
99
Kāzusa atrisinājuma izteiksmes stilu var labi apgūt, pārlasot pēdējos publicētos Senāta Administratīvā departamenta liesu spriedumus (LR Augstākās tiesas mājas lapā: zem „Tiesu nolēmumi").
3.1. Pirmās personas runas noliegums 100
Kāzusa risinājumu līdzīgi kā zinātnisko darbu noformē parasti trešajā personā. Pirmajā personā kāzusa risinājumu noformēt nav vēlams. Piemēram, tiesneša nolēmums netiek izteikts pirmajā personā.
3.2. Nevēlami izteicieni 101
93 94
Risinājumā izvairās no nevēlamiem izteicieniem, piemēram, "neapšaubāmi", "bez šaubām", "droši", "protams", jo tie var norādīt uz studenta vēlmi apiet kādu problēmu, nevēlēšanos iedziļināties tajā vai nezināšanu, kā šo problēmu atrisināt. Tāpat risinājumā izvairās no: 1) vēlējuma izteiksmes lietošanas, piemēram, "būtu labi, ja"; 2) pārlieku daudz svešvārdiem; 3) politiskas pārliecības paušanas;
Schmalz, Rn. 523 un lurpm.; Nemitz, S. 74; Kohler-Gehrig, S. 41 Schmalz, Rn. 527; Kohler-Gehrig, S. 41
56
4) i z s k a i s t i n ā j u m i e m ; 5) s a ī s i n ā j u m i e m , k u r u saturs netiek paskaidrots. 9 5 Kāzusa tekstā pieminētu personu - Bērziņu, kāzusa atrisinājumā nav nepieciešams saukt par Bērziņa kungu. Tieši otrādi personu Bērziņu kāzusa atrisinājumā var saīsināti saukt par "B". Kāzusa atrisinājums nevar būt šāds - "pusēm ir jāvienojas".
95
Schmalz, Rn. 529, 530; Tettinger, S. 159 - 160 57
A. Kāzusu risinājuma piemēri 1. Civiltiesību kāzuss: Lektors A nosūtīja savam studentam B vēstuli, kurā informēja, ka tūlīt iznāks jauna grāmata par juridisku kāzusu risināšanas tehniku un tās cena būs 5 lati. Pavadvēstulē lektors norādīja, ka atceras, kā kādreiz B interesējies par jaunāko juridisko literatūru un tādēļ domā, ka B noteikti šī grāmata patiks. Vienlaikus A norādīja, ja B tuvāko divu nedēļu laikā neatbildēs uz A vēstuli, tad A uzskatīs, ka B vēlēsies iegūt piedāvāto grāmatu. Pēc četrām nedēļām lektors A nosūtīja studentam B savu grāmatu un pievienoja rēķinu par 5 LVL. B savukārt atsūtīto grāmatu nosūtīja atpakaļ A, norādot, ka viņam šī grāmata nav nepieciešama. A uzskatīja, ka B vajadzēja par to paziņot noliktajā divu nedēļu termiņā, taču B to neizdarīja. Tā kā B neatbildēja noteiktajā termiņā, tad A pieprasīja no B samaksu. Vai A samaksas pieprasījums ir pamatots? Atrisinājums: A prasījums par 5 latu samaksu būtu pamatots, ja tas atbilstu Civillikuma (CL) 2033. pantam. Lai secinātu, ka A prasījums par 5 latu samaksu ir atbilstošs CL 2033. pantam, jāpārbauda, vai B ir atzīstams par pircēju. B būtu uzskatāms par grāmatas pircēju, ja starp A un B tiktu noslēgts pirkuma līgums par grāmatas par juridisku kāzusu risināšanas tehniku pirkumu par 5 LVL. Atbilstoši CL 1533. pantam līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties. Tātad, lai secinātu, ka starp A un B ir noslēgts pirkuma līgums par grāmatas par juridisku kāzusu risināšanas tehniku pirkumu par 5 LVL, ir jākonstatē, ka: 59
1) A un B ir pirkuma līguma puses; 2) starp A un B ir nolikusi vienošanās; 3) A un B ir nolēmuši savstarpēji saistīties. No kāzusa teksta izriet, ka A no savas puses ir piedāvājis noslēgt B pirkuma līgumu, bet B uz šo piedāvājumu nav atbildējis noteiktajā termiņā un pēc tā notecēšanas atteicies noslēgt pirkuma līgumu. Tātad A un B ir eventuālā pirkuma līguma puses. Saskaņā ar CL 2002. pantu pirkuma līguma būtiskās sastāvdaļas ir pirkuma priekšmets un maksa, tādējādi pirkuma līgums ir uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem A un B nolikusi pilnīga vienošanās par pirkuma priekšmetu un maksu, ar nolūku savstarpēji saistīties. Lai noslēgtu pirkuma līgumu, atbilstoši CL 1427. pantam personai A un personai B ir nepieciešams paust savu gribu, kas vērsta uz darījuma noslēgšanu (savstarpējo saistīšanos). Saskaņā ar CL 1428. pantu gribu var paust kā rakstiski, tā ari klusējot. Persona A nosūtīja personai B rakstisku piedāvājuma vēstuli par grāmatas par juridisku kāzusu risināšanas tehniku iegādi. Piedāvājumā A norādīja ari grāmatas cenu - 5 LVL. Tādējādi personas A piedāvājums bija gribas izteikums, kas vērsts uz grāmatas pirkuma līguma noslēgšanu. Students B neatbildēja uz A piedāvājumu noliktajā termiņā jeb klusēja. CL 1430. pants noteic, ka klusēšana nav atzīstama ne par piekrišanu, ne par noliegšanu, izņemot to gadījumu, kad likums tieši prasa pārtraukt klusēšanu, lai to neatzītu par piekrišanu. Šajā gadījumā likumi neprasīja B pārtraukt klusēšanu, lai to neatzītu par piekrišanu. Studenta B klusēšana būtu atzīstama par piekrišanu, ja starp A un B jau pastāvētu darījumu attiecības, A un B būtu vairākkārt slēguši līdzīga satura darījumus vai starp A un B pastāvētu vienošanās par klusēšanas atzīšanu par piekrišanu. No kāzusa teksta izriet, ka grāmatas piedāvājums ir vienreizējs, tam nav sistemātiska rakstura un starp A un B nepastāv vienošanās par ilglaicīgām darījumu attiecībām. No iepriekšminētā secināms, ka students B nav pieņēmis A piedāvājumu un 60
izteicis gribu noslēgt grāmatas pirkuma ligumu. Tā kā B nav izteicis gribu pirkt no A grāmatu par 5 LVL, tad pirkuma līgums starp A un B nav licis noslēgts. Tādējādi A nav prasījuma tiesību pret B par pirkuma maksas samaksu. Secinājums: A nav tiesiska pamata saskaņā ar CL 2033. pantu prasīt no B pirkuma maksas 5 LVL apmērā samaksu. 2. Administratīvā procesa tiesību kāzuss: 2003. gada 20. oktobri pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību bezpeļņas organizācija "Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvalde" (TTP) rikojii iepirkuma konkursu par 100 trolejbusu piegādi TTP. Konkursā piedalī jās divi pretendenti - uzņēmums Škoda un GanzTranselekiro. 2003. gada 20. novembri iepirkuma komisija pieņēma lēmumu, ar kuru par konkursa uzvarētāju atzina GanzTranselekiro. Škoda šo lēmumu 2003. gada 22. novembri pārsūdzēja Iepirkumu uzraudzības birojam. Iepirkumu uzraudzības birojs 2003. gada 1. decembri Škoda sūdzību noraidīja. TTP un GanzTranselekiro nekavējoties 20° 3. gada 3. decembri noslēdza trolejbusu piegādes līgumu. Savukārt Škoda 2003. gada 15. decembrī vērsās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā ar sūdzību par IUB lēmumu un lūdza to atcelt Lietā kā atbildētājs bija IUB, bet kā trešās personas atbildētāja pusē ar 2004. gada 5. februāra lēmumu - GanzTranselekiro un TTP. Tiesas sēdes laikā 2004. gada 1. aprīlī, kurā piedalījās visi procesa dalībnieki, Šk(xJa iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu. Pieteikumā Škoda lūdza liesu līdz tiesas spriedumam par Škoda sūdzību aizliegt TTP un GanzTranselekiro izpildīt noslēgto iepirkuma līgumu: TTP veikt samaksu par trolejbusiem, bet GanzTranselekiro - piegādāt trolejbusus, jo, kamēr liesas skatīs Škoda sūdzību, tikmēr līgums tiks pildīts un Škodai būs apgrūtināti piegādāt savus trolejbusus TTP. Vai Škoda pieteikums par pagaidu noregulējumu ir apmierināms?
61
Atrisinājuma shēma: Atrisinājums veikts atbilstoši Administratīvā procesa likuma (APL) normām sagatavotai shēmai: 1. Pieteikuma pieļaujamība 1.1. Pieteikuma piekritība: 1.1.1. rajona administratīvā tiesa; 1.1.2. rajona/pilsētas tiesa - administratīvajās lietās, kas pieņemta tiesvedībā līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās brīdim. (Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 8. panta otrā daļa). 1.2. Pieteikuma iesniedzējs 1.2.1. procesuālā tiesībspēja persona, personu apvienība 1.2.2. procesuālā rīcībspēja -
pieteicējs: - privātpersona - fiziska persona, juridiska lietas dalībnieks; likumiskais pārstāvis, līgumiskais pārstāvis.
1.3. Pieteikuma iesniegšana noteiktā kārtībā: 1.3.1. pieteikuma forma: 1.3.1.1. rakstveida, 1.3.1.2. norādīta motivācija; 1.3.1.3. norādīts viens no APL 196. pantā pagaidu nodrošinājuma līdzekļiem: 1.3.1.3.1. līdz tiesas spriedumam aizstāt pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību ar tiesas lēmumu, 1.3.1.3.2. uzlikt attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliegt noteiktu darbību; 1.3.2. pieteikuma iesniegšanas termiņš - jebkurā lietas stadijā (APL 195. panta 2. daļa). 2. Pieteikuma pamatotība 2.1. Faktiskie apstākļi, kas liek uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt: 2.1.1. apgrūtināta; 2.1.2. neiespējama. 62
Atrisinājums: Škoda pieteikums par pagaidu noregulējumu būtu apmierināms, ja tas ir pieļaujams un pamatots. 1. Pieteikuma pieļaujamība No lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka Škoda sūdzība par IUB lēmumu iesniegta 2003. gada 15. decembrī un ir pieņemta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesvedībā. 2003. gada 15. decembri bija spēkā Latvijas Civilprocesa kodeksa 24a.nodaļa, kuras 239 : . panta trešā daļa noteica, ka sūdzības par valsts pārvaldes iestāžu lēmumiem ir iesniedzamas rajona/pilsētas tiesā, kuras teritorijā atrodas attiecīgā iestāde. Kāzusa risinātājam nav skaidri zināma IUB atrašanās vieta un tas nav norādīts kāzusa tekstā. Tā kā šis aspekts ir procesuāls, tad kāzusa risinātājs izdara pieņēmumu, ka IUB atrodas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas teritorijā. 2004. gada 1. februārī stājās spēkā APL un spēku zaudēja Latvijas Civilprocesa kodeksa 24a.nodaļa. APL spēkā stāšanās likuma 8. panta pirmā daļa paredz, ka šādā gadījumā lietā turpmāk ir piemērojami APL noteikumi un tiesa pabeidz tiesvedībā esošo administratīvo lietu izskatīšanu. Tādējādi Škoda iesniegtais pieteikums par pagaidu nodrošinājumu ir iesniegts piekritīgajai tiesai. Škoda ir juridiska persona (privātpersona), kura vērsusies tiesā, lai tiesa veiktu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu. IUB ir iestāde, kurai ar likumu uzticētas pilnvaras izskatīt sūdzības par publiskā iepirkuma norisi. Tādējādi Škodai ir pieteicēja tiesiskais statuss administratīvajā lietā par IUB administratīvā akta tiesiskuma kontroli, bet IUB iestādes tiesiskais statuss. Škoda kā juridiska persona savu administratīvi procesuālo tiesībspēju realizē ar savu pārstāvju starpniecību: likumisko pārstāvju - valdes vai līgumisko pārstāvju - pilnvarnieku - starpniecību. Kāzusa tekstā nav dotas norādes, kas Škoda vārdā realizē pieteicēja procesuālās tiesības. Šāds aspekts ir uzskatāms par procesuālu aspektu, tādēļ pieņemams, ka Škoda savas tiesības realizē ar likumam atbilstošu pārstāvju, kuri ir apveltīti ar pieteikuma parakstīšanai un iesniegšanai pietiekamu tiesību apjomu, starpniecību. Ievērojot minētos apstākļus, secināms, ka Škoda var realizēt pieteicēja pro63
cesuālās tiesības iesniegt pieteikumu par pagaidu noregulējumu. Škodas pieteikums būtu pieļaujams, ja tas tiktu iesniegts rakstveidā un būtu motivēts. Kāzusa tekstā nav dotas norādes, vai Škoda pieteikumu noformējusi rakstveidā un vai pieteikums satur motivāciju un citas likumā prasītās ziņas (tiesa, lielas dalībnieki, pielikumi u.c.). Šāds aspekts ir uzskatāms par procesuālu aspektu, tādēļ pieņemams, ka Škoda ir ievērojusi pieteikuma rakstveida formu un ietvērusi pieteikumā likumā prasītās ziņas un motivāciju. Škoda ir iesniegusi pieteikumu tiesas sēdes - lietas izskatīšanas laikā, tādējādi atzīstams, ka Škoda ir ievērojusi APL 195. panta otro daļu. APL 195. panta pirmās daļas otrais teikums nosaka, ka pieteikumā par pagaidu noregulējumu norāda pagaidu noregulējuma līdzekli. Šās normas tiesiskā sastāva pazīmi „pagaidu noregulējuma līdzeklis" definē APL 196. pants, kas kā iespējamos pagaidu noregulējuma līdzekļus min: 1) tiesas lēmumu, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību; 2) tiesas lēmumu, kas uzliek attiecīgajai iestādei par pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliegt noteiktu darbību. Pieteikumā Škoda lūdz tiesu izdot lēmumu, ar kuru līdz tiesas spriedumam aizliegtu noteiktas darbības: TTP veikt samaksu par trolejbusiem, bet GanzTranselekiro - piegādāt trolejbusus. Ne TTP, ne GanzTranselekiro nav iestādes statusā Škoda administratīvajā lietā. Bet Škoda nelūdz uzlikt IUB, kura ir iestāde administratīvajā lietā, pienākumu noteiktā termiņā izdarīt noteiktu darbību vai aizliegt noteiktu darbību. Škoda ari nelūdz tiesu izdot lēmumu, kas līdz tiesas spriedumam aizstātu pieprasīto administratīvo aktu. Ievērojot iepriekšminēto, Škoda pieteikumā norādītais pagaidu noregulējuma līdzeklis neatbilst APL 196. pantā norādītajiem, tādējādi secināms, ka Škoda lūgums nav pieļaujams. 2. Pieteikuma pamatotība Ja pieteikums nav pieļaujams, nav nepieciešams vērtēt pieteikuma pamatotību. 64
Secinājums: Škoda pieteikums par pagaidu noregulējumu nav apmierināms, jo nav pieļaujams.
65
B. Kazusu risināšanas shēmas 1. Konstitucionālās tiesības 1.1. Konstitucionālās sūdzības pieļaujamības un pamatotības pārbaude 1. Konstitucionālās sūdzības pieļaujamības pārbaude 1.1. Sūdzības pamata pārbaude: 1.1.1. personas pašas; 1.1.2. Satversmē noteikto pamattiesību; 1.1.3. tiešs un tagadējs aizskārums; 1.1.4. no publiskās varas izdotās tiesību normas: 1.1.4.1. likuma normas, 1.1.4.2. Latvijas parakstīta vai noslēgta starptautiskā līguma normas, 1.1.4.3. cita ārēja normatīvā akta (Ministru kabineta noteikumi, pašvaldības saistošie noteikumi) normas; 1.1.5. kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmā daļa un 19\ panta pirmā daļa). 1.2. Izmantotas visas aizskarto tiesību iespējas vai tādu nav (Satversmes tiesas likuma 19\ panta otrā daļa). 1.3. Sūdzības iesniegšanas piekritības pārbaude: (Satversmes tiesas likuma 19:. panta pirmā daļa).
Satversmes
tiesa
1.4. Sūdzības iesniedzēja procesuālās tiesībspējas pārbaude (fiziska persona, juridiska persona). 1.5. Sūdzības iesniedzēja procesuālās rīcībspējas pārbaude, t.sk. likumiskā vai līgumiskā pārstāvja pilnvarojuma pārbaude. 1.6. Sūdzības iesniegšanas procesa pārbaude: 1.6.1. sūdzības rakstveida forma (Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmā daļa); 66
1.6.2. sūdzības iesniegšanas termiņš (Satversmes tiesas likuma 192. panta ceturtā daļa); 1.6.3. sūdzība satur minimālās prasītās ziņas (Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmā daļa un 19:. panta sestā daļa); 1.6.4. sūdzībai pievienoti nepieciešamie dokumenti (Satversmes tiesas likuma 19\ panta septītā daļa). 2. Konstitucionālās sūdzības pamatotības pārbaude 2.1. Zemāka juridiskā spēka tiesību norma kolidē ar augstāka juridiskā spēka tiesību normu: 2.1.1 likuma norma kolidē ar Satversmes normu vai Latvijas noslēgtu starptautiskā līguma normu; 2.1.2. Latvijas parakstīta vai noslēgta starptautiskā līguma norma kolidē ar Satversmes normu; 2.1.3. cita ārēja normatīvā akta (Ministru kabineta noteikumi, pašvaldības saistošie noteikumi) norma kolidē ar Satversmes normu, Latvijas noslēgtu starptautiskā līguma normu, likuma normu vai citu augstāka juridiska spēka tiesību normu. 2.2. Pamattiesību aizskārums: 2.2.1. aizskāruma pamatā zemāka juridiskā spēka tiesību norma; 2.2.2. aizskarta viena vai vairākas pamattiesības: 2.2.2.1. tieši, 2.2.2.2. pašas personas, 2.2.2.3. pamattiesība noteikta Satversmē (Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmā daļa un 192. panta pirmā daļa).
67
1.2. Vienlīdzības principa (Satversmes 91. pants) pārkāpuma pārbaude 1. Pārkāpuma subjektīvo priekšnoteikumu pārbaude 1.1. Persona ir apveltīta ar pamattiesībām. 1.2. Pārkāpējs ir padots pamattiesībām. 2. Aizsargātā objekta (vienlīdzība) pārbaude 2.1. Aizsardzības saturs - vienlīdzīga attieksme: 2.1.1. prasība būtiski līdzīgo apskatīt līdzīgi, bet nevienādo nevienādi; 2.1.2. aizliegums būtiski līdzīgo apskatīt nevienādi, bet nevienādo līdzīgi. 2.2. Aizsardzības virziens - valsts aizsardzības pienākums. 3. Principa pārkāpuma pārbaude 3.1. Nevienlīdzīga attieksme bez pietiekama pamata (patvaļa): 3.1.1. salīdzināmi faktiskie sastāvi; 3.1.2. atšķirīga attieksme; 3.1.3. bez pietiekama pamata. Pietiekams pamats sevī ietver: 3.1.3.1. pieļaujamu (konstitucionāli tiesisku) dalījuma mērķi, 3.1.3.2. tas tiek panākts ar pieļaujamiem dalījuma kritērijiem, 3.1.3.3. un tie ir derīgi un piemēroti dalījuma mērķa panākšanas sasniegšanai. 3.2. Līdzīga attieksme nevienlīdzīgās situācijās: 3.2.1. faktiskie sastāvi ir ar atšķirīgām pazīmēm; 3.2.2. tikuši līdzīgi apskatīti; 3.2.3. lai gan šī atšķirība ir tik nozīmīga, ka šāda vienlīdzīga attieksme ir nesavienojama ar taisnīgu rīcību.
68
1.3. Likuma normas atbilstības Satversmei pārbaude 1. Likuma normas atbilstība Satversmei procesuālā nozīmē 1.1. Likumdevēja (Saeima) piekritības pārbaude. 1.2. Likuma pieņemšanas procedūras ievērošanas pārbaude: 1.2.1. likumprojekta iniciatori; 1.2.2. procesuāli atbilstošs balsojums: 1.2.2.1. lasījumi, 1.2.2.2. kvorums, 1.2.2.3. nepieciešamais balsu vairākums. 1.3. Likuma izsludināšanas pārbaude. 2. Likuma normas atbilstība Satversmei saturiskā nozīmē 2.1. Savietojamības pārbaude ar: 2.1.1. speciālajām Satversmes normām; 2.1.2. pamattiesībām; 2.1.3. konstitucionālajiem pamatprincipiem, jo īpaši tiesiskās noteiktības un samērīguma principiem.
69
2. Administratīvās tiesības 2.1. Administratīvā akta tiesiskuma pārbaudes shēma 1. Administratīvā akta izdošanas pilnvarojums Tiesību normas, kura ir izdotā administratīvā akta tiesiskais pamats, atbilstības pārbaude augstāka juridiskā spēka tiesību normai (Satversmes normai, ES tiesību normai). 2. Administratīvā akta tiesiskums procesuālā nozīmē 2.1. Piekritības (Administratīvā procesa likuma (APL) 23. un 51. pants) pārbaude: 2.1.1. lietiskā piekritība; 2.1.2. funkcionālā piekritība; 2.1.3. teritoriālā piekritība. 2.2. Administratīvā procesa procesuālo noteikumu ievērošanas pārbaude, it īpaši privātpersonas uzklausīšanas pienākuma ievērošanas pārbaude: 2.2.1. iesaistīto personu rīcībspēja (APL 21. un 23. pants); 2.2.2. iesaistīto personu pienācīga pārstāvēšana (APL 35. - 40. pants); 2.2.3. iestādes neieinteresētība (APL 37. pants); 2.2.4. procesuāli pareiza administratīvā procesa uzsākšana (APL 55. pants); 2.2.5. valsts valodas normu ievērošana (Valsts valodas likums); 2.2.6. lietas apstākļu izmeklēšana (APL 59. un 60. pants); 2.2.7. konsultēšana un izziņas (APL 53. un 54. pants); 2.2.8. iesaistīto personu noklausīšanās (APL 62. pants). 2.3. Administratīvā akta formas ievērošanas pārbaude: 2.3.1. rakstveidā, izņemot APL 69. pantā minētos gadījumus; 2.3.2. rakstveida akla gadījumā - obligātās sastāvdaļas (APL 67. panta 2. daļa); 2.3.3. rakstveida akta pamatojums (APL 67. panta 3. daļa).
70
3. Administratīvā akta tiesiskums saturiski nozīmē 3.1. I/došanas pamatojuma atbilstības pārbaude augstāka juridiskā spēka tiesību normām (ja nav pārbaudīts 1. punktā): 3.1.1. atbilstība tiesību kritērijiem; 3.1.2. atbilstība formālajiem kritērijiem (izsludināšana); 3.1.3. atbilstība augstāka juridiska spēka normai. 3.2. Faktisko apstākļu esamība kā pilnvarojums izdot administratīvo aktu. 3.3. Administratīvā akta saturiskā pārbaude: 3.3 1. saturiskā noteiktība (APL 75. panta 1. daļas 1. punkts); 3.3.2 tiesiskā iespējamība (APL 74. panta 1. daļas 4. punkts); 3.3.3. faktiskā iespējamība (APL 74. panta 1. daļas 4. punkts); 3.3.4 iestādes rīcības brīvības gadījumā: a. pārliecība, ka pastāv iestādes rīcības brīvību atļaujoša norma, b. pārbaude, vai nav pieļautas kļūdas iestādes rīcības brīvības izmantošanā (rīcības brīvības neizmantošana vai nepareiza izmantošana), c. samērīguma principa ievērošanas pārbaude (piemērotība mērķim, samēriba, nepieciešamība) (APL 65. un 66. pants), d. rīcības brīvības samazināšanās esamība. 4. Tiesību pārkāpums (subjektīvo publisko tiesību pārkāpums) 4.1. Subjektīvo publisko tiesību pārkāpuma esamība. 4.2. Formas un procesuālo noteikumu pārkāpumu būtiskums.
71
3. Krimināltiesībās 3.1. Slepkavība (Krimināllikumā 116. pants) 1. Noziedzīga nodarījuma objekts - citas fiziskas personas dzīvība. 2. Objektīvā puse 2.1. Citas fiziskas personas nonāvēšana: 2.1.1. aktīva darbība (sišana, žņaugšana, kāršana, šaušana, duršana, indēšana, dedzināšana u.c.); 2.1.2. bezdarbība - pasīva uzvedība laikā, kad: 2.1.2.1. vainīgajam bija pienākums novērst nāves iestāšanos, 2.1.2.2. vainīgā persona to varēja izdarīt. 2.2. Sekas - cietušā nāve. 2.3. Cēloņsakarība. 2.4. Vieta, laiks, veids, situācija, rīki, cietušie. 3. Subjekts 3.1. Fiziska persona. 3.2. Pieskaitāmība. 3.3. Vecums - sasniegusi vismaz 14 gadu vecumu. 4. Subjektīvā puse 4.1. Vaina: 4.1.1. nodoms: 4.1.1.1. tiešs nodoms - paredzējis cietušā nāves iestāšanos un vēlējies to. Mēģinājums tikai ar tiešu nodomu, 4.1.1.2. netiešs nodoms - apzinājies, ka cietušā nāve var iestāties, apzināti pieļāvusi šādu seku iestāšanos vai bijusi vienaldzīga pret tām; 4.1.2. neuzmanība (Krimināllikuma 123. pants) 72
4.2. Motīvs un mērķis. 4.3. Nav kvalifikāciju ietekmējoši citi apstākļi: 4.3.1. pastiprinoši apstākļi (Krimināllikuma 117., 118. pants); 4.3.2. mīkstinoši apstākļi (Krimināllikuma 119., 120., 121., 122., 123., 124. pants).
3.2. Zādzība (Krimināllikuma 175. panta 1. daļa) 1. Noziedzīga nodarījuma objekts - citas personas mantiskās intereses valdīt, lietot un rīkoties ar tai piederošo vai lietojumā nodoto mantu. 2. Ob jektīvā puse 1.1. Sveša kustama manta: 1.1.1. manta - ķermeniska lieta (Civillikuma 841. pants); 1.1.2. kustama - visas lietas, kuras var pārvietot (atšķirīgi no Civillikuma 842. panta, kur svarīgs arī ārējās nebojāšanas fakts); 1.1.3. sveša - citas personas īpašumā vai kopīpašumā. 1.2. Nolaupīšana: 1.2.1. svešs valdījums: 1.2.1.1. valdījums. Valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara pār lietu. Valdījuma priekšnoteikumi ir fiziski reāla vara pār lietu un griba realizēt faktisko varu pār lietu, 1.2.1.2. valdījuma plašums. Atkarīgs no katra gadījuma satura un tiesiskās apgrozības tradīcijām, piemēram, ieslēgtas, aizslēgtas lietas, 1.2.1.3. svešs - citas personas tiesisks valdījums; 1.2.2. sveša valdījuma pārkāpšana: 1.2.2.1. pārkāpšana - lietas valdījuma varas zudums, iedarbojoties uz lietu. 1.2.2.2. bez valdītāja piekrišanas (bez iekšēji brīva gribas izpauduma valdījuma nodošanai), 1.2.2.3. jauna valdījuma nodibināšana: valdījuma maiņas pabeigšana (svešas lietas varā ņemšana). 2.2. Sekas - mantas prettiesiskais paņēmējs ir mantu ieguvis savā valdījumā. 73
2.3. Cēloņsakarība. 2.4. Vieta, laiks, veids, situācija, rīki, cietušie. 3. Subjekts 3.1. Fiziska persona. 3.2. Pieskaitāmība. 3.3. Vecums - sasniegusi vismaz 14 gadu vecumu. 4. Subjektīvā puse 4.1. Vaina - tiešs nodoms. 4.2. Motīvs - mantkārība. 4.3. Mērķis - izmantot lietas valdītāja tiesības saviem mērķiem: 4.3.1. nolaupīšana - lietas vai tās vērtības prettiesiska iegūšana, iekļaujot savā mantas kopībā, jo īpaši izmantojot saviem saimnieciskiem mērķiem, pārdot to vai citādi atsavinot, piemēram, dāvinot; 4.3.2. atņemšana - ilgstoša faktiska bijušā īpašnieka varas ierobežošana, atņemot tam lielu un neatdodot atpakaļ būtiski līdzīgu lietu vai vērtību. 4.4. Nav kvalifikāciju ietekmējoši citi apstākļi: 4.4.1. Krimināllikuma 175. panta 2. - 4. daļa; 4.4.2. nolaupītas īpaši Krimināllikumā izdalītas lietas (zīmogi, narkotiskās vielas, šaujamieroči u.c.); 4.4.3. nolaupīto lietu vērtība (180. panta pirmā daļa); 4.4.4. atkārtotība.
74
4. Civiltiesības 4.1. Prasījumu veidi 1. Līguma izpildes prasījumi. 2. Zaudējumu atlīdzības prasījumi. 3. Līguma atcelšanas prasījumi un prasījumi līguma neizpildes gadījumā. 4. Lietas izdošanas prasījumi. 5. Prasījumi no līgumam līdzīgām tiesiskām attiecībām (kvazi līgumiskie prasījumi). 6. Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās. 7. Prasījumi no neatļautas darbības (delikta). 8. Izlietojuma atlīdzības prasījumi.
4.2. Prasījumu pamatu pārbaudes secība 1. Prasījumi no ģimenes tiesiskajām attiecībām. 2. Prasījumi no mantojuma tiesiskajām attiecībām. 3. Lietu tiesiskie prasījumi. 4. Prasījumi no īpašnieka - valdītāja tiesiskajām attiecībām. 5. Prasījumi no līgumiskajām attiecībām. 6. Prasījumi no neuzdotas lietvedības tiesiskajām attiecībām. 7. Prasījumi no neatļautas rīcības. 8. Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās.
4.3. Jebkura civiltiesiska prasījuma pamatpārbaude 1. 2. 3. 4. 5.
Prasījuma rašanās tiesiskums. Prasījuma sastāvs. Nav prasījumu kavējošu ierunu. Nav prasījumu iznīcinošu ierunu. Nav prasījuma tiesisko seku ierobežojošu ierunu.
75
4.4. Līguma izpildes prasguma pārbaude 1. Līguma tipa noskaidrošana 2. Līgums 2.1. Oferte: 2.1.1. gribas izteikuma nodošana (t.sk. pārstāvība); 2.1.1. gribas izteikuma īstums. 2.2. Akcepts: 2.2.1. gribas izteikuma nodošana (t.sk. pārstāvība); 2.2.2. gribas izteikuma īstums; 2.2.3. īstais laiks; 2.2.4. ofertes pieņemšana bez atrunām. 2.3. Būtiskās līguma sastāvdaļas: 2.3.1. Pienākumus uzliekošs līgums: 2.3.1.1. likumā regulēto līgumu gadījumos: likumā noteiktās būtiskās līguma sastāvdaļas, 2.3.1.2. citas līguma sastāvdaļas: puses, izpildījums, pretizpildījums, 2.3.1.3. vienošanās par blakus noteikumiem, ja otra puse prasa to izpildi; 2.3.2. abstrakts darījums: likumā tieši noteikts saturs. 2.4. Nav prasījumu kavējošu ierunu. 2.5. Nav prasījumu iznīcinošu ierunu. 2.6. Nav prasījuma tiesisko seku ierobežojošu ierunu.
76
C. Civillikumā minētie prasījumu pamati (prasījumu normas) 1. Prasījumi par likumā noteikto līguma pamatpienākumu izpildi Vispārīgs prasījums par līguma i/pildi: CL 1590. pants - vispārīgs prasījums par līguma izpildīšanu. Tiek lietots, ja nav speciālas normas, kurā norādīts, ka līguma dalībniekam ir tiesības prasīt konkrētā līguma izpildīšanu, piemēram, var būt pamats prasījumam par līzinga vai cita likumā neregulēta līguma izpildīšanu. Prasījums no atlīdzības izsludināšanas: CL 1.^40. pants - darba paveicēja prasījums pret atlīdzības solītāju. Prasījums no galvojuma: CL 1692. pants - kreditora prasījums pret galvinieku par trešās personas parāda samaksu. Prasījums no izlīguma: CL 1886. pants - viena izlīguma dalībnieka prasība par izlīguma izpildīšanu. Prasījums no dāvinājuma līguma: CL 1915. panta trešā daļa - apdāvinātā prasījums pret dāvinātāju par dāvanas nodošanu. Prasījums no aizdevuma līguma: CL 1943. pants - aizdevēja prasījums pret aizņēmēju par aizdevuma pamatsummas atdošanu. Prasījumi no patapināiuma līguma: CL 1960. pants - patapinātāja prasījums pret patapinātāja ņēmēju par patapinātās lietas atdošanu, kā arī patapināto piederumu, tās augļu un visas citas no tās iegūtās peļņas atdošanu.
77
Prasījumi no glabājuma līguma: CL 1975. pants - glabājuma devēja prasījums pret glabātāju par glabājamās lietas atdošanu; CL 1985. pants - glabātāja prasījums pret glabājuma devēju par norunātās atlīdzības samaksu. Prasījumi no pirkuma līguma: CL 2021. un 2033. pants - pārdevēja prasījums pret pircēju par pirkuma maksas samaksu; CL 2021. un 2027. pants - pircēja prasījums pret pārdevēju par pārdotās lietas nodošanu. Prasījums no mainas līguma: CL 2092. pants - tiek piemēroti pirkuma līguma nosacījumi. Abpusēji prasījumi par priekšmeta nodošanu (CL 2021. un 2027. pants), izņemot naudu. Prasījumi no uztura līguma: CL 2096. pants - uztura ņēmēja prasījums pret uziura devēju par uztura saņemšanu mūža garumā; CL 2096. pants - uztura devēja prasījums pret uztura ņēmēju par mantiskas vērtības nodošanu naudā vai graudā. Prasījumi no īres (nomas) līguma: CL 2130. pants - īrnieka (nomnieka) prasījums pret izīrētāju (iznomātāju) par izīrētās (iznomātās) lietas nodošanu; CL 2141. pants - izīrētāja (iznomātāja) prasījums pret īrnieku (nomnieku) par īres (nomas) maksas samaksu. Prasījumi no darba līguma: CL 2182. pants - darba devēja prasījums pret darbinieku par darba veikšanu (arī Darba likuma (DL) 28.panta otrā daļa, 51.panta pirmā daļa); CL 2187. pants - darbinieka prasījums pret darba devēju par darba atlīdzības samaksu (ari DL 28.panta otrā daļa).
78
Prasījumi no uzņēmuma līguma: CL 2213. pants - pasūtītāja prasījums pret uzņēmēju par pasūtījuma izpildīšanu; CL 2223. pants - uzņēmēja prasījums pret pasūtītāju par norunātās maksas samaksu. Prasījums no sabiedrības līguma: CL 2243. pants - pienākums sabiedrības biedriem darboties, lai sasniegtu kopīgu mērķi, piedaloties ar saviem līdzekļiem. Prasījums no izlozes: CL 2288. pants - kritušās lozes ieguvēja prasījums pret izlozētāju par lozē kritušās lietas nodošanu īpašumā. Prasījums no pilnvarojuma līguma: CL 2289. pants - pilnvarotāja prasījums pret pilnvarnieku par uzdevuma izpildi.
2. Prasījumi par zaudējumu atlīdzību Vispārīgi prasījumu pamati: CL 1458. pants - prasījums par zaudējumu, kas nodarīti maldības dēļ, atlīdzību; CL 1461. panta 2. teikums - prasījums vienam līdzējam pret otru līdzēju par zaudējumu atlīdzību viltus dēļ; CL 1543. panta 1. teikums - prasījums vienam līdzējam pret otru līdzēju par zaudējumu atlīdzību līguma neiespējamības dēļ, kad neiespējamība ir viena līdzēja darbības sekas; CL 1662. pants - kreditora prasījums pret parādnieku par zaudējumu atlīdzību nokavējuma dēļ; CL 1664. panta otrā daļa - parādnieka prasījums pret kreditoru par zaudējumu atlīdzību nokavējuma dēļ; CL 1779. pants - vispārīgs zaudējumu atlīdzības prasījums pret otru līdzēju. Šo normu var izmantot, ja nav citu normu, ar kurām pamatot zaudējumu atlīdzības prasījumu līguma pārkāpuma gadījumā.
79
Prasījums no aizdevuma līguma: CL 1935. panta 2. teikums - aizņēmēja tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no aizdevēja, kas neizsniedz apsolīto aizdevumu. Prasījums no patapinājuma līguma: CL 1953. pants - patapinātāja tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no patapinājuma ņēmēja par lietai nodarītajiem zaudējumiem. Prasījumi no glabājuma līguma: CL 1972. panta pirmā daļa - glabājuma devēja tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no glabātāja par lietas bojājumiem vai bojāeju; CL 1987. pants - glabātāja tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no glabājuma devēja, kas glabātājam radušies glabājuma dēļ. Prasījumi no pirkuma vai mainas līguma: CL 1620. panta pirmā daļa - atsavinātas lietas ieguvēja zaudējumu atlīdzības prasījums pret atsavinātāju sakarā ar lietas trūkumiem un īpašībām; CL 2021. pants - pircēja un pārdevēja savstarpēji prasījumi par zaudējumu atlīdzību līguma neizpildes dēļ; CL 2031. panta trešā daļa - pircēja prasījums par zaudējuma atlīdzību pret pārdevēju, kas pārdevis lietu trešajai personai. Prasījums no piegādes līguma: CL 2108. panta otrā daļa - piegādātāja prasījums pret pasūtītāju par zaudējumu atlīdzību, ja pasūtītājs apgrūtinātu, vēlāk iestājušos apstākļu dēļ atsakās no piegādes līguma izpildīšanas. Prasījumi no īres (nomas) līguma: CL 1972. panta pirmā daļa - īrnieka (nomnieka) un izīrētāja (iznomātāja) savstairpēji prasījumi par zaudējumu atlīdzību, kas noticis viņu ļaunprātības vai neuzmanības dēļ. Šis CL pants ir pamats izīrētāja (iznomātāja) zaudējumu atlīdzības prasījumam pret īrnieku (nomnieku) sakarā ar lietai nodarītajiem bojājumiem; CL 2131. pants - īrnieka (nomnieka) prasījums pret izīrētāju (iznomātāju) par zaudējumu atlīdzību sakarā ar lietas lietošanas traucējumiem; CL 2132. pants - īrnieka (nomnieka) prasījums pret izīrētāju (iznomātāju) 80
par zaudējumu atlīdzību sakarā ar izstumšanu; CL 2135. pants - īrnieka (nomnieka) prasījums pret izīrētāju (iznomātāju) par zaudējumu atlīdzību sakarā ar lietas trūkumiem. Prasījumi no darba līguma: DL 86.panta pirmā daļa un CL 2185. pants - darba devēja prasījums pret darbinieku par zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti darbiniekam nepildot uzņemto darbu vai pildot to ar nepienācīgu rūpību; DL 77.panta pirmā daļa - darbinieka prasījums pret darba devēju par zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti darbiniekam piederošajam aprīkojumam. Prasījumi no uzņēmuma līguma: CL 2217. panta otrā un trešā daļa - divi dažādi pasūtītāja prasījumi pret uzņēmēju par zaudējumu atlīdzību sakarā ar pasūtījuma neizpildi vai nepienācīgu izpildi. Prasījumi no pilnvarojuma līguma: CL 2295. pants - pilnvarotāja tiesības prasīt no pilnvarnieka atlīdzību, kas radusies sakarā ar pilnvarnieka neuzmanību izpildīšanā vai tīšas nepienācīgas izpildīšanas dēļ; CL 2298. pants - pilnvarotāja tiesības prasīt no pilnvarnieka atlīdzību, kas radusies sakarā ar pilnvarnieka nepareizu ziņošanu jam par uzdevuma izpildi.
zaudējumu uzdevuma zaudējumu pilnvarotā-
3. Prasījumi par līguma atcelšanu un prasījumi līguma neizpildes gadījumā Vispārīgi prasījumu pamati: CL 1458. pants - prasījums par tiesiskā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu svarīgas maldības dēļ; CL 1461. panta 1. teikums - prasījums pret otru līdzēju par viltus dēļ noslēgta tiesiskā darījuma atcelšanu; CL 1620. panta otrā daļa - atsavinātas lietas ieguvēja prasījums pret atsavinātāju par līguma atcelšanu vai cenas samazināšanu sakarā ar lietas trūkumiem un īpašībām; CL 1663. pants - kreditora prasījums pret nokavējušu parādnieku par līguma atcelšanu; 81
CL 1718. panta pirmā daļa - kreditora prasījums pret parādnieku par līgumsoda samaksu; CL 1759. panta 1.-5. punkts - dažādi prasījumi par procentu samaksu uz likuma pamata; Prasījumi no pirkuma līguma: CL 2040. panta 1 -5. punkts - pirkuma līguma dalībnieku tiesības vienpusēji prasīt līguma atcelšanu; CL 2042. panta 1. teikums - pārdevēja tiesības prasīt līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma gadījumā; CL 2042. panta 3. teikums - pircēja tiesības prasīt līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma gadījumā; CL 2070. pants - pārdevēja prasījums pret pircēju par nomaksas pirkuma līguma atcelšanu, lietas atdošanu u.c. Prasījums no pilnvarojuma līguma: CL 2302. panta pirmā daļa - pilnvarotāja prasījums par tāda darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, ko pilnvarnieks noslēdzis pārkāpjot pilnvarojuma robežas.
4. Prasījumi par lietas izdošanu Prasījumi no mantojuma tiesībām: CL 489. pants - pēcmantinieka prasība par mantojuma izdošanu pret pirmmantinieku; CL 495. pants - testamenta izpildītāja prasība par mantas izdošanu pret mantinieku. Prasījumi no lietu tiesībām: CL 1041. pants - īpašnieka prasība par savas lietas atdošanu pret jebkuru trešo valdītāju; CL 1044. pants - īpašnieka tiesība atprasīt savu lietu no valdītāja, kas prettiesīgi aiztur īpašnieka lietu; CL 1045. pants - īpašnieka prasība pret jebkuru lietas turētāju; CL 1350. pants - ieķīlātāja prasījums pret rokas ķīlas ņēmēju par ieķīlātās lietas atdošanu pēc nodrošinātā prasījuma dzēšanas.
82
Prasījums, darbojoties svešas personas vārdā: CL 2304. pants - visu, ko pilnvarnieks iegūst pildot uzdevumu pilnvarotāja vārdā, tam ir pienākums atdot pilnvarotājam. Prasījums neesoša vai vēlāk atkritoša pamata dēļ: CL 2389. pants - tiesības atprasīt no otras personas pirmā mantas, kuras pie otrā atrodas bez pamata vai ari uz vēlāk atkrituša pamata.
5. Prasījumi no Ilgumam līdzīgām tiesiskām attiecībām (kvazi līgumiskie prasījumi) CL 1518. pants - pārstāvamā prasījums par tāda līguma atzīšanu par spēkā neesesu, ko pārstāvis noslēdzis bez nepieciešamās pārstāvības varas; CL 1518. pants - līgumpartnera zaudējumu atlīdzības prasījums pret pārstāvi, kam nav bijis līguma noslēgšanai nepieciešamās pārstāvības varas (šis ir prasījums no līgumam līdzīgas tiesiskās attiecības, nevis prasījums no līguma, jo līgums nav spēkā varas trūkuma dēļ); CL 2333. panta pirmā daļa - pārstāvamā prasījums pret lietvedi par zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti ar neuzdotu lietvedību.
6. Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās CL 2369. panta pirmā daļa - neesoša parāda izpildījuma atprasījums; CL 2387. pants - atprasījums nelikumīga vai pretlikumīga pamata dēļ; CL 2391. pants - vispārējs atprasījums iedzīvošanās dēļ.
7. Prasījumi no neatļautas darbības (delikta) CL 2347. panta pirmā daļa - prasījums par miesas bojājumu rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību; CL 2347. panta otrās daļas 1. teikums - prasījums pret paaugstinātas bīstamības avota īpašnieku, glabātāju vai lietotāju par zaudējumu atlīdzību par avota nodarītajiem miesas bojājumiem; CL 2347. panta otrās daļas 2. teikums - prasījums par zaudējumu atlīdzību par paaugstinātas bīstamības avota nodarītajiem miesas bojājumiem, ja avots izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma citas personas prettiesisku darbību rezultātā; 83
CL 2352.a pants - prasījums par personas godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu; CL 2363. pants - prasījums par kustoņu nodarīto zaudējumu atlīdzību; CL 1779. pants un CL 2354. pants - prasījums par lietas prettiesīgas bojāšanas rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību; CL 2358. pants un 2359. pants - prasījums par izmešanas, izliešanas vai nokrišanas rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību.
8. Prasījumi par izlietojuma atlīdzību CL 2307. panta pirmās daļas 1. teikums - pilnvarnieka prasījums pret pilnvarotāju par uzdevuma izpildīšanas izdevumu atlīdzību; CL 2228. pants - uzņēmēja prasījums pret pasūtītāju par uzdevuma pildīšanai ieguldīto izdevumu atlīdzību.
84
Literatūras avotu rādītājs 1. Mcļķisis E. Tiesību normu iztulkošana.
2. pārstr. izd. Rīga: Latvijas
Universitāte, 2000, 72 lpp. 2. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv.adv. J. Ncimanis, 2004, 214 lpp. 3. N ī c g a l i s A . Prasījumu
metode.
Metodisks
līdzeklis
juridisku
problēmu
risināšanai. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 37 lpp. 4. B r a n d e n b u r g
H.F. Die
teleologische
Erscheinungsformen
Gesetzeseinschrānkung
Klausurbeispiele. 303 S.
und
Gottingen: Schwartz, 1983, X, 83 S.
Fallbearbeitung
Recht smetodik,
Grundlagen
auslegungsunterschreitenden
im Privatrecht.
5. R r ū h l R. Die juristische Vortrag:
Reduktion:
der
in Klausur,
Hausarbeit
Arbeitstechniken,
und
Aufbauschemata,
3., neubearb. Aufl. Koln [u.a.]: Heymann, 1992, XXV,
6. B y d l i n s k i F. Juristische
Methodenlehre
und Rechtsbegriff.
2., erg. A u f l .
Wien [u.a.]: Springer, 1991, XV, 671 S. 7. Canaris C.W. Die Feststellung
von Lucken im Gesetz. Berlin: Duncker &
Humblot, 1964, 219 S. 8. C l a g e s H. Klausurenband
Fallbearbeitung.
Kriminalistik:
Methodik
und Technik
der
Heidelberg: Kriminalistik-Verl., 1989, VIII, 127 S.
9. Engisch K. Einfuhrung in das juristische
Denken. 9. Aufl. Stuttgart [u.a.]:
Kohlhammer, 1997, 279 S. 10. Haft F. Einfuhrung in das juristische
Lernen. 6., vollig neu bearb. Aufl.
Bielefeld: Gieseking, 1997, 431 S. 11. Kelsen H. Reine Rechtslehre,
2., vollst. neu bearb. u. erw. Aufl., Wien:
Deuticke, 1960, XII, 534 S. 85
12. Kohler-Gehrig E. Technik der Fallbearbeitung Munchen: Vahlen, 2000, 173 S.
im Burgerlichen
13. Larenz K. Methodenlehre der Rechtswissenschaft. Berlin: Springer, 1991, XVIII, 494 S.
Recht.
6., neu bearb. Aufl.,
14. Larenz K., Canaris C.W. Methodenlehre der Rechtswissenschaft. 3., neu bearbeitete Auflage, Berlin, Heidelberg, Springer Verlag, 1995, XII, 325 S. 15. Mayer-Maly T. Einfuhrung Springer, 1993, VIII, 132 S.
in die Rechtswissenschaft.
Berlin [u.a]:
16. Nemitz R. Die Schemata. Bd. I. Technik der Fallbearbeitung Būrgerliches Recht, Strafrecht, Offentliches Recht. 2. Aufl. Giesen: Jur. Studienhilfen, 1995, 233 S. 17. Pawlowski H.M. Einfuhrung in die Juristische Methodenlehre: Studienbuch zu den Grundlagenfucher Rechtsphilosophie Rechtstheorie. Heidelberg: Muller, 1986, XVI, 211 S. 18. Ruthers B. Rechtstheorie.
ein und
Munchen: Beck, 1999, XXXIV, 566 S.
19. Schmalz D. Methodenlehre Jur das juristische Aufl. Baden-Baden: Nomos, 1990, 245 S.
Studium. 2., neu bearb.
20. Schwerdtfeger G. Offentliches Recht in der Fallbearbeitung: Grundfallsystematik, Methodik, Fehlerquellen. 10., neu bearb. Aufl. Munchen: Beck, 1997, 397 S. 21. Tettinger P. J. Einfuhrung in die juristische Arbeitstechnik: unter besonderer Berūcksichtigung offentlich-rechtlicher Fragestellungen. 2., vollst. neubcarb. Aufl. Munchen: Beck, 1992, XIII, 239 S. 22. Treder L. Methoden utid Technik der Rechtsanwendung: eine svstematische Einfuhrung mit Beispielen. Heidelberg: Muller, 1998, XXIII, 309 S. 23. Vogel J. Juristische Methodik. Berlin [u.a.]: de Gruyter, 1998, IX, 216 S. 86
24. Wank R. Die Auslegung XV, 126 S.
von Gesetzen. Koln [u.a.]: Heymanns, 1997,
25. Werner. O. Fālle mit Losungen fiir Anfanger im Biirgerlichen Recht. 9., uberarb. Aufl. Neuvvied; Kriftel; Berlin: Luchterhand, 1997, 188 S. 26. Zippelius R. Juristische Methodenlehre. X, 120 S.
8. Aufl. Munchen: Beck, 2003,
87
Jēdzienu rādītājs numurs aiz jēdziena nozīmē paragrāfa Analoģija 48 likuma 49 tiesību 49 Atzinuma stils 82, 83 Iestādes rīcības brīvības kļūdas
63
Juridiskais siloģisms 56 Kāzusa atrisinājuma mērķis 79 atrisinājuma izklāsta stils 80 atrisinājuma izklāsta loģiskā metode 86 atrisinājuma izklāsta vēsturiskā metode 89 jautājums 17 jautājumu tipi 19 jautājuma sadalīšana daļās 22 risinājuma struktūra 71, 72, 74 risinājuma shēma 73 risinājuma skice 15, 16 risināšanas taktika 68 Kāzusā ietvertās problēmas 64 Kolīziju normas 45 Kopīgais starpjēdziens 56 Likuma robs 46 aizpildīšanas līdzekļi 47 88
numuru
Norma, kas nepieļauj prasījuma pamatā norādīto tiesisko seku iestāšanos 37 Pieņēmums pozitīvs 10 negatīvs 11 par formālu aspektu 10 Prasījuma pamats 27, 38 Prasījuma tiesības iznīcinoša (noliedzoša) norma 36 Prasījuma tiesību īstenošanu kavējoša norma 35 Prasījumu izslēdzoša tiesību norma 34 Samēriguma princips 62 Slēdziens no mazākā uz lielāko 51 Slēdziens no lielākā uz mazāko 52 Slēdziens par pretējo 53 Sprieduma stils 81 Subsumcija 57 atainošanas detalizētības pakāpes 58 Teleoloģiskā redukcija 54 Tiesisko seku konkretizēšana 61 Tiesību normu konstitucionalitātes kritēriji 41 iztulkošanas kritēriji 43 kolīzija 45
89